Jātaka
Ekādasakanipāta
Mātuposakavagga
8. Saṁvarajātaka
“Jānanto no mahārāja,
tava sīlaṁ janādhipo;
Ime kumāre pūjento,
na taṁ kenaci maññatha.
Tiṭṭhante no mahārāje,
adu deve divaṅgate;
Ñātī taṁ samanuññiṁsu,
sampassaṁ atthamattano.
Kena saṁvara vattena,
sañjāte abhitiṭṭhasi;
Kena taṁ nātivattanti,
ñātisaṅghā samāgatā”.
“Na rājaputta usūyāmi,
samaṇānaṁ mahesinaṁ;
Sakkaccaṁ te namassāmi,
pāde vandāmi tādinaṁ.
Te maṁ dhammaguṇe yuttaṁ,
sussūsamanusūyakaṁ;
Samaṇā manusāsanti,
isī dhammaguṇe ratā.
Tesāhaṁ vacanaṁ sutvā,
samaṇānaṁ mahesinaṁ;
Na kiñci atimaññāmi,
dhamme me nirato mano.
Hatthārohā anīkaṭṭhā,
rathikā pattikārakā;
Tesaṁ nappaṭibandhāmi,
niviṭṭhaṁ bhattavetanaṁ.
Mahāmattā ca me atthi,
mantino paricārakā;
Bārāṇasiṁ voharanti,
bahumaṁsasurodakaṁ.
Athopi vāṇijā phītā,
nānāraṭṭhehi āgatā;
Tesu me vihitā rakkhā,
evaṁ jānāhuposatha”.
“Dhammena kira ñātīnaṁ,
rajjaṁ kārehi saṁvara;
Medhāvī paṇḍito cāsi,
athopi ñātinaṁ hito.
Taṁ taṁ ñātiparibyūḷhaṁ,
nānāratanamocitaṁ;
Amittā nappasahanti,
indaṁva asurādhipo”ti.
Saṁvarajātakaṁ aṭṭhamaṁ.