Jātaka
Sattatinipāta
Kusavagga
2. Soṇanandajātaka
“Devatā nusi gandhabbo,
adu sakko purindado;
Manussabhūto iddhimā,
kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”.
“Nāpi devo na gandhabbo,
nāpi sakko purindado;
Manussabhūto iddhimā,
evaṁ jānāhi bhāradha”.
“Katarūpamidaṁ bhoto,
veyyāvaccaṁ anappakaṁ;
Devamhi vassamānamhi,
anovassaṁ bhavaṁ akā.
Tato vātātape ghore,
sītacchāyaṁ bhavaṁ akā;
Tato amittamajjhesu,
saratāṇaṁ bhavaṁ akā.
Tato phītāni raṭṭhāni,
vasino te bhavaṁ akā;
Tato ekasataṁ khatye,
anuyante bhavaṁ akā.
Patītāssu mayaṁ bhoto,
Vada taṁ bhañjamicchasi;
Hatthiyānaṁ assarathaṁ,
Nāriyo ca alaṅkatā;
Nivesanāni rammāni,
Mayaṁ bhoto dadāmase.
Atha vaṅge vā magadhe,
mayaṁ bhoto dadāmase;
Atha vā assakāvantī,
sumanā damma te mayaṁ.
Upaḍḍhaṁ vāpi rajjassa,
mayaṁ bhoto dadāmase;
Sace te attho rajjena,
anusāsa yadicchasi”.
“Na me atthopi rajjena,
nagarena dhanena vā;
Athopi janapadena,
attho mayhaṁ na vijjati.
Bhotova raṭṭhe vijite,
araññe atthi assamo;
Pitā mayhaṁ janettī ca,
ubho sammanti assame.
Tesāhaṁ pubbācariyesu,
Puññaṁ na labhāmi kātave;
Bhavantaṁ ajjhāvaraṁ katvā,
Soṇaṁ yācemu saṁvaraṁ”.
“Karomi te taṁ vacanaṁ,
yaṁ maṁ bhaṇasi brāhmaṇa;
Etañca kho no akkhāhi,
kīvanto hontu yācakā”.
“Parosataṁ jānapadā,
mahāsālā ca brāhmaṇā;
Ime ca khattiyā sabbe,
abhijātā yasassino;
Bhavañca rājā manojo,
alaṁ hessanti yācakā”.
“Hatthī asse ca yojentu,
rathaṁ sannayha sārathi;
Ābandhanāni gaṇhātha,
pādāsussārayaddhaje;
Assamaṁ taṁ gamissāmi,
yattha sammati kosiyo”.
Tato ca rājā pāyāsi,
senāya caturaṅginī;
Agamā assamaṁ rammaṁ,
yattha sammati kosiyo.
“Kassa kādambayo kājo,
vehāsaṁ caturaṅgulaṁ;
Aṁsaṁ asamphusaṁ eti,
udahārāya gacchato”.
“Ahaṁ soṇo mahārāja,
tāpaso sahitabbato;
Bharāmi mātāpitaro,
rattindivamatandito.
Vane phalañca mūlañca,
āharitvā disampati;
Posemi mātāpitaro,
pubbe katamanussaraṁ”.
“Icchāma assamaṁ gantuṁ,
yattha sammati kosiyo;
Maggaṁ no soṇa akkhāhi,
yena gacchemu assamaṁ”.
“Ayaṁ ekapadī rāja,
yenetaṁ meghasannibhaṁ;
Koviḷārehi sañchannaṁ,
ettha sammati kosiyo”.
Idaṁ vatvāna pakkāmi,
taramāno mahāisi;
Vehāse antalikkhasmiṁ,
anusāsitvāna khattiye.
Assamaṁ parimajjitvā,
paññāpetvāna āsanaṁ;
Paṇṇasālaṁ pavisitvā,
pitaraṁ paṭibodhayi.
“Ime āyanti rājāno,
abhijātā yasassino;
Assamā nikkhamitvāna,
nisīda tvaṁ mahāise”.
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
taramāno mahāisi;
Assamā nikkhamitvāna,
sadvāramhi upāvisi.
Tañca disvāna āyantaṁ,
jalantaṁriva tejasā;
Khatyasaṅghaparibyūḷhaṁ,
kosiyo etadabravi.
Kassa bherī mudiṅgā ca,
saṅkhā paṇavadindimā;
Purato paṭipannāni,
hāsayantā rathesabhaṁ.
Kassa kañcanapaṭṭena,
puthunā vijjuvaṇṇinā;
Yuvā kalāpasannaddho,
ko eti siriyā jalaṁ.
Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva,
khadiraṅgārasannibhaṁ;
Mukhañca rucirā bhāti,
ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa paggahitaṁ chattaṁ,
sasalākaṁ manoramaṁ;
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ,
ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa aṅgaṁ pariggayha,
vāḷabījanimuttamaṁ;
Caranti varapuññassa,
hatthikkhandhena āyato.
Kassa setāni chattāni,
ājānīyā ca vammitā;
Samantā parikīrenti,
ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa ekasataṁ khatyā,
anuyantā yasassino;
Samantānupariyanti,
ko eti siriyā jalaṁ.
Hatthi assaratha patti,
senā ca caturaṅginī;
Samantānupariyanti,
ko eti siriyā jalaṁ.
Kassesā mahatī senā,
piṭṭhito anuvattati;
Akkhobhaṇī apariyantā,
sāgarasseva ūmiyo.
Rājābhirājā manojo,
indova jayataṁ pati;
Nandassajjhāvaraṁ eti,
assamaṁ brahmacārinaṁ.
Tassesā mahatī senā,
piṭṭhito anuvattati;
Akkhobhaṇī apariyantā,
sāgarasseva ūmiyo.
Anulittā candanena,
kāsikuttamadhārino;
Sabbe pañjalikā hutvā,
isīnaṁ ajjhupāgamuṁ.
“Kacci nu bhoto kusalaṁ,
kacci bhoto anāmayaṁ;
Kacci uñchena yāpetha,
kacci mūlaphalā bahū.
Kacci ḍaṁsā makasā ca,
appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe,
kacci hiṁsā na vijjati”.
“Kusalañceva no rāja,
atho rāja anāmayaṁ;
Atho uñchena yāpema,
atho mūlaphalā bahū.
Atho ḍaṁsā makasā ca,
appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe,
hiṁsā mayhaṁ na vijjati.
Bahūni vassapūgāni,
assame sammataṁ idha;
Nābhijānāmi uppannaṁ,
ābādhaṁ amanoramaṁ.
Svāgataṁ te mahārāja,
atho te adurāgataṁ;
Issarosi anuppatto,
yaṁ idhatthi pavedaya.
Tindukāni piyālāni,
madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni,
bhuñja rāja varaṁ varaṁ.
Idampi pānīyaṁ sītaṁ,
ābhataṁ girigabbharā;
Tato piva mahārāja,
sace tvaṁ abhikaṅkhasi”.
“Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ,
sabbassa agghiyaṁ kataṁ;
Nandassāpi nisāmetha,
vacanaṁ so pavakkhati.
Ajjhāvaramhā nandassa,
bhoto santikamāgatā;
Suṇātu bhavaṁ vacanaṁ,
nandassa parisāya ca”.
“Parosataṁ jānapadā,
mahāsālā ca brāhmaṇā;
Ime ca khattiyā sabbe,
abhijātā yasassino;
Bhavañca rājā manojo,
anumaññantu me vaco.
Ye ca santi samītāro,
yakkhāni idha massame;
Araññe bhūtabhabyāni,
suṇantu vacanaṁ mama.
Namo katvāna bhūtānaṁ,
isiṁ vakkhāmi subbataṁ;
So tyāhaṁ dakkhiṇā bāhu,
tava kosiya sammato.
Pitaraṁ me janettiñca,
bhattukāmassa me sato;
Vīra puññamidaṁ ṭhānaṁ,
mā maṁ kosiya vāraya.
Sabbhi hetaṁ upaññātaṁ,
mametaṁ upanissaja;
Uṭṭhānapāricariyāya,
dīgharattaṁ tayā kataṁ;
Mātāpitūsu puññāni,
mama lokadado bhava.
Tatheva santi manujā,
dhamme dhammapadaṁ vidū;
Maggo saggassa lokassa,
yathā jānāsi tvaṁ ise.
Uṭṭhānapāricariyāya,
mātāpitusukhāvahaṁ;
Taṁ maṁ puññā nivāreti,
ariyamaggāvaro naro”.
“Suṇantu bhonto vacanaṁ,
bhāturajjhāvarā mama;
Kulavaṁsaṁ mahārāja,
porāṇaṁ parihāpayaṁ;
Adhammacārī jeṭṭhesu,
nirayaṁ sopapajjati.
Ye ca dhammassa kusalā,
porāṇassa disampati;
Cārittena ca sampannā,
na te gacchanti duggatiṁ.
Mātā pitā ca bhātā ca,
bhaginī ñātibandhavā;
Sabbe jeṭṭhassa te bhārā,
evaṁ jānāhi bhāradha.
Ādiyitvā garuṁ bhāraṁ,
nāviko viya ussahe;
Dhammañca nappamajjāmi,
jeṭṭho casmi rathesabha”.
“Adhigamā tame ñāṇaṁ,
Jālaṁva jātavedato;
Evameva no bhavaṁ dhammaṁ,
Kosiyo pavidaṁsayi.
Yathā udayamādicco,
Vāsudevo pabhaṅkaro;
Pāṇīnaṁ pavidaṁseti,
Rūpaṁ kalyāṇapāpakaṁ;
Evameva no bhavaṁ dhammaṁ,
Kosiyo pavidaṁsayi”.
“Evaṁ me yācamānassa,
añjaliṁ nāvabujjhatha;
Tava paddhacaro hessaṁ,
vuṭṭhito paricārako”.
“Addhā nanda vijānāsi,
Saddhammaṁ sabbhi desitaṁ;
Ariyo ariyasamācāro,
Bāḷhaṁ tvaṁ mama ruccasi.
Bhavantaṁ vadāmi bhotiñca,
suṇātha vacanaṁ mama;
Nāyaṁ bhāro bhāramato,
ahu mayhaṁ kudācanaṁ.
Taṁ maṁ upaṭṭhitaṁ santaṁ,
mātāpitusukhāvahaṁ;
Nando ajjhāvaraṁ katvā,
upaṭṭhānāya yācati.
Yo ve icchati kāmena,
santānaṁ brahmacārinaṁ;
Nandaṁ vo varatha eko,
kaṁ nando upatiṭṭhatu”.
“Tayā tāta anuññātā,
soṇa taṁ nissitā mayaṁ;
Upaghātuṁ labhe nandaṁ,
muddhani brahmacārinaṁ.
Assatthasseva taruṇaṁ,
pavāḷaṁ māluteritaṁ;
Cirassaṁ nandaṁ disvāna,
hadayaṁ me pavedhati.
Yadā suttāpi supine,
nandaṁ passāmi āgataṁ;
Udaggā sumanā homi,
nando no āgato ayaṁ.
Yadā ca paṭibujjhitvā,
nandaṁ passāmi nāgataṁ;
Bhiyyo āvisatī soko,
domanassañcanappakaṁ.
Sāhaṁ ajja cirassampi,
nandaṁ passāmi āgataṁ;
Bhattucca mayhañca piyo,
nando no pāvisī gharaṁ.
Pitupi nando suppiyo,
Yaṁ nando nappavase gharā;
Labhatū tāta nando taṁ,
Maṁ nando upatiṭṭhatu”.
“Anukampikā patiṭṭhā ca,
pubbe rasadadī ca no;
Maggo saggassa lokassa,
mātā taṁ varate ise.
Pubbe rasadadī gottī,
mātā puññūpasaṁhitā;
Maggo saggassa lokassa,
mātā taṁ varate ise”.
“Ākaṅkhamānā puttaphalaṁ,
devatāya namassati;
Nakkhattāni ca pucchati,
utusaṁvaccharāni ca.
Tassā utumhi nhātāya,
hoti gabbhassa vokkamo;
Tena dohaḷinī hoti,
suhadā tena vuccati.
Saṁvaccharaṁ vā ūnaṁ vā,
pariharitvā vijāyati;
Tena sā janayantīti,
janetti tena vuccati.
Thanakhīrena gītena,
aṅgapāvuraṇena ca;
Rodantaṁ puttaṁ toseti,
tosentī tena vuccati.
Tato vātātape ghore,
mamaṁ katvā udikkhati;
Dārakaṁ appajānantaṁ,
posentī tena vuccati.
Yañca mātudhanaṁ hoti,
yañca hoti pituddhanaṁ;
Ubhayampetassa gopeti,
api puttassa no siyā.
Evaṁ putta aduṁ putta,
iti mātā vihaññati;
Pamattaṁ paradāresu,
nisīthe pattayobbane;
Sāyaṁ puttaṁ anāyantaṁ,
iti mātā vihaññati.
Evaṁ kicchā bhato poso,
mātu aparicārako;
Mātari micchā caritvāna,
nirayaṁ sopapajjati.
Evaṁ kicchā bhato poso,
pitu aparicārako;
Pitari micchā caritvāna,
nirayaṁ sopapajjati.
Dhanāpi dhanakāmānaṁ,
Nassati iti me sutaṁ;
Mātaraṁ aparicaritvāna,
Kicchaṁ vā so nigacchati.
Dhanāpi dhanakāmānaṁ,
Nassati iti me sutaṁ;
Pitaraṁ aparicaritvāna,
Kicchaṁ vā so nigacchati.
Ānando ca pamodo ca,
sadā hasitakīḷitaṁ;
Mātaraṁ paricaritvāna,
labbhametaṁ vijānato.
Ānando ca pamodo ca,
sadā hasitakīḷitaṁ;
Pitaraṁ paricaritvāna,
labbhametaṁ vijānato.
Dānañca piyavācā ca,
atthacariyā ca yā idha;
Samānattatā ca dhammesu,
tattha tattha yathārahaṁ;
Ete kho saṅgahā loke,
rathassāṇīva yāyato.
Ete ca saṅgahā nāssu,
na mātā puttakāraṇā;
Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā,
pitā vā puttakāraṇā.
Yasmā ca saṅgahā ete,
sammapekkhanti paṇḍitā;
Tasmā mahattaṁ papponti,
pāsaṁsā ca bhavanti te.
Brahmāti mātāpitaro,
pubbācariyāti vuccare;
Āhuneyyā ca puttānaṁ,
pajāya anukampakā.
Tasmā hi ne namasseyya,
sakkareyya ca paṇḍito;
Annena atho pānena,
vatthena sayanena ca;
Ucchādanena nhāpanena,
pādānaṁ dhovanena ca.
Tāya naṁ pāricariyāya,
Mātāpitūsu paṇḍitā;
Idheva naṁ pasaṁsanti,
Pecca sagge pamodatī”ti.
Soṇanandajātakaṁ dutiyaṁ.
Sattatinipātaṁ niṭṭhitaṁ.
Tassuddānaṁ
Atha sattatimamhi nipātavare,
Sabhāvantu kusāvatirājavaro;
Atha soṇasunandavaro ca puna,
Abhivāsitasattatimamhi suteti.