sutta » kn » mil » Milindapañha

4. Pharusavācābhāvapañha

“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṁ therena sāriputtena dhammasenāpatinā parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṁ paro aññāsī’ti.

Puna ca tathāgato therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṁ paññapento pharusāhi vācāhi moghapurisavādena samudācari, tena ca so thero moghapurisavādena maṅkucittavasena rundhitattā vippaṭisārī nāsakkhi ariyamaggaṁ paṭivijjhituṁ.

Yadi, bhante nāgasena, parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, tena hi tathāgatena therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇanti yaṁ vacanaṁ, taṁ micchā.

Yadi bhagavatā therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇaṁ, tena hi parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritanti tampi vacanaṁ micchā.

Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Bhāsitampetaṁ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā—

‘parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṁ, yaṁ tathāgato rakkheyya “mā me idaṁ paro aññāsī”’ti.

Āyasmato ca sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṁ paññapentena bhagavatā moghapurisavādena samudāciṇṇaṁ, tañca pana aduṭṭhacittena asārambhena yāthāvalakkhaṇena.

Kiñca tattha yāthāvalakkhaṇaṁ, yassa, mahārāja, puggalassa imasmiṁ attabhāve catusaccābhisamayo na hoti, tassa purisattanaṁ moghaṁ aññaṁ kayiramānaṁ aññena sambhavati, tena vuccati ‘moghapuriso’ti.

Iti, mahārāja, bhagavatā āyasmato sudinnassa kalandaputtassa sabhāvavacanena samudāciṇṇaṁ, no abhūtavādenā”ti.

“Sabhāvampi, bhante nāgasena, yo akkosanto bhaṇati, tassa mayaṁ kahāpaṇaṁ daṇḍaṁ dhārema, aparādhoyeva so vatthuṁ nissāya visuṁ vohāraṁ ācaranto akkosatī”ti.

“Atthi pana, mahārāja, sutapubbaṁ tayā khalitassa abhivādanaṁ vā paccuṭṭhānaṁ vā sakkāraṁ vā upāyanānuppadānaṁ vā”ti?

“Na hi, bhante, yato kutoci yattha katthaci khalito, so paribhāsanāraho hoti tajjanāraho, uttamaṅgampissa chindanti hanantipi bandhantipi ghātentipi jhāpentipī”ti.

“Tena hi, mahārāja, bhagavatā kiriyāyeva katā, no akiriyā”ti.

“Kiriyampi, bhante nāgasena, kurumānena patirūpena kātabbaṁ anucchavikena, savanenapi, bhante nāgasena, tathāgatassa sadevako loko ottappati hiriyati bhiyyo dassanena tatuttariṁ upasaṅkamanena payirupāsanenā”ti.

“Api nu kho, mahārāja, tikicchako abhisanne kāye kupite dose sinehanīyāni bhesajjāni detī”ti?

“Na hi, bhante, tiṇhāni lekhanīyāni bhesajjāni detī”ti.

“Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbakilesabyādhivūpasamāya anusiṭṭhiṁ deti, pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā satte sinehayati, muduke karoti.

Yathā, mahārāja, uṇhampi udakaṁ yaṁ kiñci sinehanīyaṁ sinehayati, mudukaṁ karoti;

evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā.

Yathā, mahārāja, pituvacanaṁ puttānaṁ atthavantaṁ hoti karuṇāsahagataṁ;

evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā.

Pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā sattānaṁ kilesappahānā hoti.

Yathā, mahārāja, duggandhampi gomuttaṁ pītaṁ virasampi agadaṁ khāyitaṁ sattānaṁ byādhiṁ hanati;

evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī karuṇāsahagatā.

Yathā, mahārāja, mahantopi tūlapuñjo parassa kāye nipatitvā rujaṁ na karoti;

evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā na kassaci dukkhaṁ uppādetī”ti.

“Suvinicchito, bhante nāgasena, pañho bahūhi kāraṇehi.

Sādhu, bhante nāgasena, evametaṁ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Pharusavācābhāvapañho catuttho.