Petavatthu
Cūḷavagga
1. Abhijjamānapetavatthu
“Abhijjamāne vārimhi,
gaṅgāya idha gacchasi;
Naggo pubbaddhapetova,
māladhārī alaṅkato;
Kuhiṁ gamissasi peta,
kattha vāso bhavissatī”ti.
“Cundaṭṭhilaṁ gamissāmi,
peto so iti bhāsati;
Antare vāsabhagāmaṁ,
bārāṇasiṁ ca santike”.
Tañca disvā mahāmatto,
koliyo iti vissuto;
Sattuṁ bhattañca petassa,
pītakañca yugaṁ adā.
Nāvāya tiṭṭhamānāya,
kappakassa adāpayi;
Kappakassa padinnamhi,
ṭhāne petassa dissatha.
Tato suvatthavasano,
māladhārī alaṅkato;
Ṭhāne ṭhitassa petassa,
dakkhiṇā upakappatha;
Tasmā dajjetha petānaṁ,
anukampāya punappunaṁ.
Sātunnavasanā eke,
aññe kesanivāsanā;
Petā bhattāya gacchanti,
pakkamanti disodisaṁ.
Dūre eke padhāvitvā,
aladdhāva nivattare;
Chātā pamucchitā bhantā,
bhūmiyaṁ paṭisumbhitā.
Te ca tattha papatitā,
bhūmiyaṁ paṭisumbhitā;
Pubbe akatakalyāṇā,
aggidaḍḍhāva ātape.
“Mayaṁ pubbe pāpadhammā,
gharaṇī kulamātaro;
Santesu deyyadhammesu,
dīpaṁ nākamha attano.
Pahūtaṁ annapānampi,
apissu avakirīyati;
Sammaggate pabbajite,
na ca kiñci adamhase.
Akammakāmā alasā,
Sādukāmā mahagghasā;
Ālopapiṇḍadātāro,
Paṭiggahe paribhāsimhase.
Te gharā tā ca dāsiyo,
tānevābharaṇāni no;
Te aññe paricārenti,
mayaṁ dukkhassa bhāgino.
Veṇī vā avaññā honti,
rathakārī ca dubbhikā;
Caṇḍālī kapaṇā honti,
kappakā ca punappunaṁ.
Yāni yāni nihīnāni,
kulāni kapaṇāni ca;
Tesu tesveva jāyanti,
esā maccharino gati.
Pubbe ca katakalyāṇā,
dāyakā vītamaccharā;
Saggaṁ te paripūrenti,
obhāsenti ca nandanaṁ.
Vejayante ca pāsāde,
ramitvā kāmakāmino;
Uccākulesu jāyanti,
sabhogesu tato cutā.
Kūṭāgāre ca pāsāde,
pallaṅke gonakatthate;
Bījitaṅgā morahatthehi,
kule jātā yasassino.
Aṅkato aṅkaṁ gacchanti,
māladhārī alaṅkatā;
Dhātiyo upatiṭṭhanti,
sāyaṁ pātaṁ sukhesino.
Nayidaṁ akatapuññānaṁ,
katapuññānamevidaṁ;
Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ,
tidasānaṁ mahāvanaṁ.
Sukhaṁ akatapuññānaṁ,
idha natthi parattha ca;
Sukhañca katapuññānaṁ,
idha ceva parattha ca.
Tesaṁ sahabyakāmānaṁ,
kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ;
Katapuññā hi modanti,
sagge bhogasamaṅgino”ti.
Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṁ.