Petavatthu
Cūḷavagga
3. Rathakārapetivatthu
“Veḷuriyathambhaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ,
Vimānamāruyha anekacittaṁ;
Tatthacchasi devi mahānubhāve,
Pathaddhani pannaraseva cando.
Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho,
Uttattarūpo bhusa dassaneyyo;
Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā,
Ekā tuvaṁ natthi ca tuyha sāmiko.
Imā ca te pokkharaṇī samantā,
Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā,
Na tattha paṅko paṇako ca vijjati.
Haṁsā cime dassanīyā manoramā,
Udakasmimanupariyanti sabbadā;
Samayya vaggūpanadanti sabbe,
Bindussarā dundubhīnaṁva ghoso.
Daddallamānā yasasā yasassinī,
Nāvāya ca tvaṁ avalamba tiṭṭhasi;
Āḷārapamhe hasite piyaṁvade,
Sabbaṅgakalyāṇi bhusaṁ virocasi.
Idaṁ vimānaṁ virajaṁ same ṭhitaṁ,
Uyyānavantaṁ ratinandivaḍḍhanaṁ;
Icchāmahaṁ nāri anomadassane,
Tayā saha nandane idha moditun”ti.
“Karohi kammaṁ idha vedanīyaṁ,
Cittañca te idha nihitaṁ bhavatu;
Katvāna kammaṁ idha vedanīyaṁ,
Evaṁ mamaṁ lacchasi kāmakāminin”ti.
“Sādhū”ti so tassā paṭissuṇitvā,
Akāsi kammaṁ tahiṁ vedanīyaṁ;
Katvāna kammaṁ tahiṁ vedanīyaṁ,
Upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti.
Rathakārapetivatthu tatiyaṁ.
Bhāṇavāraṁ dutiyaṁ.