Therāpadāna
Kuṭajapupphiyavagga
Ekacintikattheraapadāna
“Yadā devo devakāyā,
cavate āyusaṅkhayā;
Tayo saddā niccharanti,
devānaṁ anumodataṁ.
‘Ito bho sugatiṁ gaccha,
manussānaṁ sahabyataṁ;
Manussabhūto saddhamme,
labha saddhaṁ anuttaraṁ.
Sā te saddhā niviṭṭhāssa,
mūlajātā patiṭṭhitā;
Yāvajīvaṁ asaṁhīrā,
saddhamme suppavedite.
Kāyena kusalaṁ katvā,
vācāya kusalaṁ bahuṁ;
Manasā kusalaṁ katvā,
abyāpajjaṁ nirūpadhiṁ.
Tato opadhikaṁ puññaṁ,
katvā dānena taṁ bahuṁ;
Aññepi macce saddhamme,
brahmacariye nivesaya’.
Imāya anukampāya,
devā devaṁ yadā vidū;
Cavantaṁ anumodanti,
ehi deva punappunaṁ.
Saṁvego me tadā āsi,
devasaṅghe samāgate;
Kaṁ su nāma ahaṁ yoniṁ,
gamissāmi ito cuto.
Mama saṁvegamaññāya,
samaṇo bhāvitindriyo;
Mamuddharitukāmo so,
āgacchi mama santikaṁ.
Sumano nāma nāmena,
padumuttarasāvako;
Atthadhammānusāsitvā,
saṁvejesi mamaṁ tadā.
Tassāhaṁ vacanaṁ sutvā,
buddhe cittaṁ pasādayiṁ;
Taṁ dhīraṁ abhivādetvā,
tattha kālaṅkato ahaṁ.
Upapajjiṁ sa tattheva,
sukkamūlena codito;
Kappānaṁ satasahassaṁ,
duggatiṁ nupapajjahaṁ.
Paṭisambhidā catasso,
…pe…
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”.
Itthaṁ sudaṁ āyasmā ekacintiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Ekacintikattherassāpadānaṁ sattamaṁ.