sutta » kn » vv » Vimānavatthu
Itthivimāna
Mañjiṭṭhakavagga
9. Pītavimānavatthu
“Pītavatthe pītadhaje,
pītālaṅkārabhūsite;
Pītacandanalittaṅge,
pītauppalamālinī.
Pītapāsādasayane,
pītāsane pītabhājane;
Pītachatte pītarathe,
pītasse pītabījane.
Kiṁ kammamakarī bhadde,
pubbe mānusake bhave;
Devate pucchitācikkha,
kissa kammassidaṁ phalan”ti.
“Kosātakī nāma latatthi bhante,
Tittikā anabhicchitā;
Tassā cattāri pupphāni,
Thūpaṁ abhihariṁ ahaṁ.
Satthu sarīramuddissa,
vippasannena cetasā;
Nāssa maggaṁ avekkhissaṁ,
na taggamanasā satī.
Tato maṁ avadhī gāvī,
thūpaṁ apattamānasaṁ;
Tañcāhaṁ abhisañceyyaṁ,
bhiyyo nūna ito siyā.
Tena kammena devinda,
maghavā devakuñjara;
Pahāya mānusaṁ dehaṁ,
tava sahabyamāgatā”ti.
Idaṁ sutvā tidasādhipati,
Maghavā devakuñjaro;
Tāvatiṁse pasādento,
Mātaliṁ etadabravi.
“Passa mātali accheraṁ,
cittaṁ kammaphalaṁ idaṁ;
Appakampi kataṁ deyyaṁ,
puññaṁ hoti mahapphalaṁ.
Natthi citte pasannamhi,
appakā nāma dakkhiṇā;
Tathāgate vā sambuddhe,
atha vā tassa sāvake.
Ehi mātali amhepi,
bhiyyo bhiyyo mahemase;
Tathāgatassa dhātuyo,
sukho puññāna muccayo.
Tiṭṭhante nibbute cāpi,
same citte samaṁ phalaṁ;
Cetopaṇidhihetu hi,
sattā gacchanti suggatiṁ.
Bahūnaṁ vata atthāya,
uppajjanti tathāgatā;
Yattha kāraṁ karitvāna,
saggaṁ gacchanti dāyakā”ti.
Pītavimānaṁ navamaṁ.