sutta » kn » vv » Vimānavatthu
Itthivimāna
Mañjiṭṭhakavagga
12. Rajjumālāvimānavatthu
“Abhikkantena vaṇṇena,
yā tvaṁ tiṭṭhasi devate;
Hatthapāde ca viggayha,
naccasi suppavādite.
Tassā te naccamānāya,
aṅgamaṅgehi sabbaso;
Dibbā saddā niccharanti,
savanīyā manoramā.
Tassā te naccamānāya,
aṅgamaṅgehi sabbaso;
Dibbā gandhā pavāyanti,
sucigandhā manoramā.
Vivattamānā kāyena,
yā veṇīsu piḷandhanā;
Tesaṁ suyyati nigghoso,
tūriye pañcaṅgike yathā.
Vaṭaṁsakā vātadhutā,
vātena sampakampitā;
Tesaṁ suyyati nigghoso,
tūriye pañcaṅgike yathā.
Yāpi te sirasmiṁ mālā,
sucigandhā manoramā;
Vāti gandho disā sabbā,
rukkho mañjūsako yathā.
Ghāyase taṁ sucigandhaṁ,
rūpaṁ passasi amānusaṁ;
Devate pucchitācikkha,
kissa kammassidaṁ phalan”ti.
“Dāsī ahaṁ pure āsiṁ,
gayāyaṁ brāhmaṇassahaṁ;
Appapuññā alakkhikā,
rajjumālāti maṁ viduṁ.
Akkosānaṁ vadhānañca,
tajjanāya ca uggatā;
Kuṭaṁ gahetvā nikkhamma,
agañchiṁ udahāriyā.
Vipathe kuṭaṁ nikkhipitvā,
vanasaṇḍaṁ upāgamiṁ;
Idhevāhaṁ marissāmi,
ko attho jīvitena me.
Daḷhaṁ pāsaṁ karitvāna,
āsumbhitvāna pādape;
Tato disā vilokesiṁ,
‘ko nu kho vanamassito’.
Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ,
sabbalokahitaṁ muniṁ;
Nisinnaṁ rukkhamūlasmiṁ,
jhāyantaṁ akutobhayaṁ.
Tassā me ahu saṁvego,
abbhuto lomahaṁsano;
Ko nu kho vanamassito,
manusso udāhu devatā.
Pāsādikaṁ pasādanīyaṁ,
vanā nibbanamāgataṁ;
Disvā mano me pasīdi,
nāyaṁ yādisakīdiso.
Guttindriyo jhānarato,
abahiggatamānaso;
Hito sabbassa lokassa,
buddho ayaṁ bhavissati.
Bhayabheravo durāsado,
sīhova guhamassito;
Dullabhāyaṁ dassanāya,
pupphaṁ odumbaraṁ yathā.
So maṁ mudūhi vācāhi,
ālapitvā tathāgato;
Rajjumāleti maṁvoca,
saraṇaṁ gaccha tathāgataṁ.
Tāhaṁ giraṁ suṇitvāna,
nelaṁ atthavatiṁ suciṁ;
Saṇhaṁ muduñca vagguñca,
sabbasokāpanūdanaṁ.
Kallacittañca maṁ ñatvā,
pasannaṁ suddhamānasaṁ;
Hito sabbassa lokassa,
anusāsi tathāgato.
Idaṁ dukkhanti maṁvoca,
Ayaṁ dukkhassa sambhavo;
Dukkha nirodho maggo ca,
Añjaso amatogadho.
Anukampakassa kusalassa,
Ovādamhi ahaṁ ṭhitā;
Ajjhagā amataṁ santiṁ,
Nibbānaṁ padamaccutaṁ.
Sāhaṁ avaṭṭhitāpemā,
dassane avikampinī;
Mūlajātāya saddhāya,
dhītā buddhassa orasā.
Sāhaṁ ramāmi kīḷāmi,
modāmi akutobhayā;
Dibbamālaṁ dhārayāmi,
pivāmi madhumaddavaṁ.
Saṭṭhitūriyasahassāni,
paṭibodhaṁ karonti me;
Āḷambo gaggaro bhīmo,
sādhuvādī ca saṁsayo.
Pokkharo ca suphasso ca,
vīṇāmokkhā ca nāriyo;
Nandā ceva sunandā ca,
soṇadinnā sucimhitā.
Alambusā missakesī ca,
puṇḍarīkātidāruṇī;
Eṇīphassā suphassā ca,
subhaddā muduvādinī.
Etā caññā ca seyyāse,
accharānaṁ pabodhikā;
Tā maṁ kālenupāgantvā,
abhibhāsanti devatā.
Handa naccāma gāyāma,
handa taṁ ramayāmase;
Nayidaṁ akatapuññānaṁ,
katapuññānamevidaṁ.
Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ,
tidasānaṁ mahāvanaṁ;
Sukhaṁ akatapuññānaṁ,
idha natthi parattha ca.
Sukhañca katapuññānaṁ,
idha ceva parattha ca;
Tesaṁ sahabyakāmānaṁ,
kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ;
Katapuññā hi modanti,
sagge bhogasamaṅgino.
Bahūnaṁ vata atthāya,
uppajjanti tathāgatā;
Dakkhiṇeyyā manussānaṁ,
puññakhettānamākarā;
Yattha kāraṁ karitvāna,
sagge modanti dāyakā”ti.
Rajjumālāvimānaṁ dvādasamaṁ.
Tassuddānaṁ
Mañjiṭṭhā pabhassarā nāgā,
Alomākañjikadāyikā;
Vihāracaturitthambā,
Pītā ucchuvandanarajjumālā ca;
Vaggo tena pavuccatīti.
Mañjiṭṭhakavaggo catuttho.
Itthivimānaṁ samattaṁ.