sutta » kn » vv » Vimānavatthu
Purisavimāna
Mahārathavagga
3. Chattamāṇavakavimānavatthu
“Yo vadataṁ pavaro manujesu,
Sakyamunī bhagavā katakicco;
Pāragato balaviriyasamaṅgī,
Taṁ sugataṁ saraṇatthamupehi.
Rāgavirāgamanejamasokaṁ,
Dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṁ;
Madhuramimaṁ paguṇaṁ suvibhattaṁ,
Dhammamimaṁ saraṇatthamupehi.
Yattha ca dinna mahapphalamāhu,
Catūsu sucīsu purisayugesu;
Aṭṭha ca puggaladhammadasā te,
Saṅghamimaṁ saraṇatthamupehi.
Na tathā tapati nabhe sūriyo,
Cando ca na bhāsati na phusso;
Yathā atulamidaṁ mahappabhāsaṁ,
Ko nu tvaṁ tidivā mahiṁ upāgā.
Chindati raṁsī pabhaṅkarassa,
Sādhikavīsatiyojanāni ābhā;
Rattimapi yathā divaṁ karoti,
Parisuddhaṁ vimalaṁ subhaṁ vimānaṁ.
Bahupadumavicitrapuṇḍarīkaṁ,
Vokiṇṇaṁ kusumehi nekacittaṁ;
Arajavirajahemajālachannaṁ,
Ākāse tapati yathāpi sūriyo.
Rattambarapītavāsasāhi,
Agarupiyaṅgucandanussadāhi;
Kañcanatanusannibhattacāhi,
Paripūraṁ gaganaṁva tārakāhi.
Naranāriyo bahuketthanekavaṇṇā,
Kusumavibhūsitābharaṇettha sumanā;
Anilapamuñcitā pavanti surabhiṁ,
Tapaniyavitatā suvaṇṇachannā.
Kissa saṁyamassa ayaṁ vipāko,
Kenāsi kammaphalenidhūpapanno;
Yathā ca te adhigatamidaṁ vimānaṁ,
Tadanupadaṁ avacāsi iṅgha puṭṭho”ti.
“Sayamidha pathe samecca māṇavena,
Satthānusāsi anukampamāno;
Tava ratanavarassa dhammaṁ sutvā,
Karissāmīti ca bravittha chatto.
Jinavarapavaraṁ upehi saraṇaṁ,
Dhammañcāpi tatheva bhikkhusaṅghaṁ;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Mā ca pāṇavadhaṁ vividhaṁ carassu asuciṁ,
Na hi pāṇesu asaññataṁ avaṇṇayiṁsu sappaññā;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Mā ca parajanassa rakkhitampi,
Ādātabbamamaññitho adinnaṁ;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Mā ca parajanassa rakkhitāyo,
Parabhariyā agamā anariyametaṁ;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Mā ca vitathaṁ aññathā abhāṇi,
Na hi musāvādaṁ avaṇṇayiṁsu sappaññā;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Yena ca purisassa apeti saññā,
Taṁ majjaṁ parivajjayassu sabbaṁ;
Noti paṭhamaṁ avocahaṁ bhante,
Pacchā te vacanaṁ tathevakāsiṁ.
Svāhaṁ idha pañca sikkhā karitvā,
Paṭipajjitvā tathāgatassa dhamme;
Dvepathamagamāsiṁ coramajjhe,
Te maṁ tattha vadhiṁsu bhogahetu.
Ettakamidaṁ anussarāmi kusalaṁ,
Tato paraṁ na me vijjati aññaṁ;
Tena sucaritena kammunāhaṁ,
Uppanno tidivesu kāmakāmī.
Passa khaṇamuhuttasaññamassa,
Anudhammappaṭipattiyā vipākaṁ;
Jalamiva yasasā samekkhamānā,
Bahukā maṁ pihayanti hīnakammā.
Passa katipayāya desanāya,
Sugatiñcamhi gato sukhañca patto;
Ye ca te satataṁ suṇanti dhammaṁ,
Maññe te amataṁ phusanti khemaṁ.
Appampi kataṁ mahāvipākaṁ,
Vipulaṁ hoti tathāgatassa dhamme;
Passa katapuññatāya chatto,
Obhāseti pathaviṁ yathāpi sūriyo.
Kimidaṁ kusalaṁ kimācarema,
Icceke hi samecca mantayanti;
Te mayaṁ punareva laddha mānusattaṁ,
Paṭipannā viharemu sīlavanto.
Bahukāro anukampako ca satthā,
Iti me sati agamā divā divassa;
Svāhaṁ upagatomhi saccanāmaṁ,
Anukampassu punapi suṇemu dhammaṁ.
Ye cidha pajahanti kāmarāgaṁ,
Bhavarāgānusayañca pahāya mohaṁ;
Na ca te punamupenti gabbhaseyyaṁ,
Parinibbānagatā hi sītibhūtā”ti.
Chattamāṇavakavimānaṁ tatiyaṁ.