Jātaka
Pañcakanipāta
Maṇikuṇḍalavagga
4. Uragajātaka
“Uragova tacaṁ jiṇṇaṁ,
hitvā gacchati saṁ tanuṁ;
Evaṁ sarīre nibbhoge,
pete kālaṅkate sati.
Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṁ paridevitaṁ;
Tasmā etaṁ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.
“Anavhito tato āgā,
ananuññāto ito gato;
Yathāgato tathā gato,
tattha kā paridevanā.
Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṁ paridevitaṁ;
Tasmā etaṁ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.
“Sace rode kisā assaṁ,
tassā me kiṁ phalaṁ siyā;
Ñātimittasuhajjānaṁ,
bhiyyo no aratī siyā.
Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṁ paridevitaṁ;
Tasmā etaṁ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.
“Yathāpi dārako candaṁ,
gacchantamanurodati;
Evaṁsampadamevetaṁ,
yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṁ paridevitaṁ;
Tasmā etaṁ na socāmi,
gato so tassa yā gati”.
“Yathāpi udakakumbho,
bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṁsampadamevetaṁ,
yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti,
ñātīnaṁ paridevitaṁ;
Tasmā etaṁ na socāmi,
gato so tassa yā gatī”ti.
Uragajātakaṁ catutthaṁ.