Jātaka
Pañcakanipāta
Vaṇṇārohavagga
2. Sīlavīmaṁsajātaka
“Sīlaṁ seyyo sutaṁ seyyo,
iti me saṁsayo ahu;
Sīlameva sutā seyyo,
iti me natthi saṁsayo.
Moghā jāti ca vaṇṇo ca,
sīlameva kiruttamaṁ;
Sīlena anupetassa,
sutenattho na vijjati.
Khattiyo ca adhammaṭṭho,
vesso cādhammanissito;
Te pariccajjubho loke,
upapajjanti duggatiṁ.
Khattiyā brāhmaṇā vessā,
suddā caṇḍālapukkusā;
Idha dhammaṁ caritvāna,
bhavanti tidive samā.
Na vedā samparāyāya,
Na jāti nāpi bandhavā;
Sakañca sīlaṁ saṁsuddhaṁ,
Samparāyāya sukhāya cā”ti.
Sīlavīmaṁsajātakaṁ dutiyaṁ.