Jātaka
Pañcakanipāta
Aḍḍhavagga
5. Kapotajātaka
“Idāni khomhi sukhito arogo,
Nikkaṇṭako nippatito kapoto;
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṁ,
Tathāhimaṁ maṁsasākaṁ baleti”.
“Kāyaṁ balākā sikhinī,
corī laṅghipitāmahā;
Oraṁ balāke āgaccha,
caṇḍo me vāyaso sakhā”.
“Alañhi te jagghitāye,
Mamaṁ disvāna edisaṁ;
Vilūnaṁ sūdaputtena,
Piṭṭhamaṇḍena makkhitaṁ”.
“Sunhāto suvilittosi,
annapānena tappito;
Kaṇṭhe ca te veḷuriyo,
agamā nu kajaṅgalaṁ”.
“Mā te mitto amitto vā,
agamāsi kajaṅgalaṁ;
Piñchāni tattha lāyitvā,
kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṁ”.
“Punapāpajjasī samma,
Sīlañhi tava tādisaṁ;
Na hi mānusakā bhogā,
Subhuñjā honti pakkhinā”ti.
Kapotajātakaṁ pañcamaṁ.
Aḍḍhavaggo tatiyo.
Tassuddānaṁ
Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate,
Sumukhā visa sāḷiyamittavaro;
Atha cakka palāsa sarāja sato,
Yava bāla kapotaka pannarasāti.
Atha vagguddānaṁ
Jīnañca vaṇṇaṁ asamaṁvaguppari,
Sudesitā jātakanti santi vīsati;
Mahesino brahmacarittamutta-
Mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.
Pañcakanipātaṁ niṭṭhitaṁ.