Jātaka
Sattakanipāta
Kukkuvagga
2. Manojajātaka
“Yathā cāpo ninnamati,
jiyā cāpi nikūjati;
Haññate nūna manojo,
migarājā sakhā mama.
Handa dāni vanantāni,
pakkamāmi yathāsukhaṁ;
Netādisā sakhā honti,
labbhā me jīvato sakhā”.
“Na pāpajanasaṁsevī,
accantaṁ sukhamedhati;
Manojaṁ passa semānaṁ,
giriyassānusāsanī”.
“Na pāpasampavaṅkena,
mātā puttena nandati;
Manojaṁ passa semānaṁ,
acchannaṁ samhi lohite”.
“Evamāpajjate poso,
pāpiyo ca nigacchati;
Yo ve hitānaṁ vacanaṁ,
na karoti atthadassinaṁ”.
“Evañca so hoti tato ca pāpiyo,
Yo uttamo adhamajanūpasevī;
Passuttamaṁ adhamajanūpasevitaṁ,
Migādhipaṁ saravaraveganiddhutaṁ”.
“Nihīyati puriso nihīnasevī,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupagamaṁ udeti khippaṁ,
Tasmāttanā uttaritaraṁ bhajethā”ti.
Manojajātakaṁ dutiyaṁ.