Jātaka
Sattakanipāta
Kukkuvagga
7. Sattubhastajātaka
“Vibbhantacitto kupitindriyosi,
Nettehi te vārigaṇā savanti;
Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayāno,
Idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi”.
“Miyyetha bhariyā vajato mamajja,
Agacchato maraṇamāha yakkho;
Etena dukkhena pavedhitosmi,
Akkhāhi me senaka etamatthaṁ”.
“Bahūni ṭhānāni vicintayitvā,
Yamettha vakkhāmi tadeva saccaṁ;
Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṁ,
Ajānato kaṇhasappo paviṭṭho.
Ādāya daṇḍaṁ parisumbha bhastaṁ,
Passeḷamūgaṁ uragaṁ dujivhaṁ;
Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni,
Bhujaṅgamaṁ passa pamuñca bhastaṁ”.
Saṁviggarūpo parisāya majjhe,
So brāhmaṇo sattubhastaṁ pamuñci;
Atha nikkhami urago uggatejo,
Āsīviso sappo phaṇaṁ karitvā.
“Suladdhalābhā janakassa rañño,
Yo passatī senakaṁ sādhupaññaṁ;
Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī,
Ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ”.
“Imāni me sattasatāni atthi,
Gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṁ;
Tayā hi me jīvitamajja laddhaṁ,
Athopi bhariyāya makāsi sotthiṁ”.
“Na paṇḍitā vetanamādiyanti,
Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi;
Itopi te brahme dadantu vittaṁ,
Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketan”ti.
Sattubhastajātakaṁ sattamaṁ.