Jātaka
Aṭṭhakanipāta
Kaccānivagga
8. Ādittajātaka
“Ādittasmiṁ agārasmiṁ,
yaṁ nīharati bhājanaṁ;
Taṁ tassa hoti atthāya,
no ca yaṁ tattha ḍayhati.
Evamādīpito loko,
jarāya maraṇena ca;
Nīharetheva dānena,
dinnaṁ hoti sunīhataṁ”.
“Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṁ,
Uṭṭhānaviriyādhigatassa jantu;
Atikkamma so vetaraṇiṁ yamassa,
Dibbāni ṭhānāni upeti macco.
Dānañca yuddhañca samānamāhu,
Appāpi santā bahuke jinanti;
Appampi ce saddahāno dadāti,
Teneva so hoti sukhī parattha.
Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ,
Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;
Etesu dinnāni mahapphalāni,
Bījāni vuttāni yathā sukhette.
Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṁ caraṁ,
Parūpavādā na karoti pāpaṁ;
Bhīruṁ pasaṁsanti na tattha sūraṁ,
Bhayā hi santo na karonti pāpaṁ.
Hīnena brahmacariyena,
khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṁ,
uttamena visujjhati.
Addhā hi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ,
Dānā ca kho dhammapadaṁva seyyo;
Pubbeva hi pubbatareva santo,
Nibbānamevajjhagamuṁ sapaññā”ti.
Ādittajātakaṁ aṭṭhamaṁ.