Jātaka
Aṭṭhakanipāta
Kaccānivagga
9. Aṭṭhānajātaka
“Gaṅgā kumudinī santā,
saṅkhavaṇṇā ca kokilā;
Jambu tālaphalaṁ dajjā,
atha nūna tadā siyā.
Yadā kacchapalomānaṁ,
pāvāro tividho siyā;
Hemantikaṁ pāvuraṇaṁ,
atha nūna tadā siyā.
Yadā makasapādānaṁ,
aṭṭālo sukato siyā;
Daḷho ca avikampī ca,
atha nūna tadā siyā.
Yadā sasavisāṇānaṁ,
nisseṇī sukatā siyā;
Saggassārohaṇatthāya,
atha nūna tadā siyā.
Yadā nisseṇimāruyha,
candaṁ khādeyyu mūsikā;
Rāhuñca paripāteyyuṁ,
atha nūna tadā siyā.
Yadā surāghaṭaṁ pitvā,
makkhikā gaṇacāriṇī;
Aṅgāre vāsaṁ kappeyyuṁ,
atha nūna tadā siyā.
Yadā bimboṭṭhasampanno,
gadrabho sumukho siyā;
Kusalo naccagītassa,
atha nūna tadā siyā.
Yadā kākā ulūkā ca,
mantayeyyuṁ rahogatā;
Aññamaññaṁ pihayeyyuṁ,
atha nūna tadā siyā.
Yadā muḷāla pattānaṁ,
chattaṁ thirataraṁ siyā;
Vassassa paṭighātāya,
atha nūna tadā siyā.
Yadā kulako sakuṇo,
pabbataṁ gandhamādanaṁ;
Tuṇḍenādāya gaccheyya,
atha nūna tadā siyā.
Yadā sāmuddikaṁ nāvaṁ,
sayantaṁ savaṭākaraṁ;
Ceṭo ādāya gaccheyya,
atha nūna tadā siyā”ti.
Aṭṭhānajātakaṁ navamaṁ.