Jātaka
Navakanipāta
Gijjhavagga
3. Mahāsuvajātaka
“Dumo yadā hoti phalūpapanno,
Bhuñjanti naṁ vihaṅgamā sampatantā;
Khīṇanti ñatvāna dumaṁ phalaccaye,
Disodisaṁ yanti tato vihaṅgamā.
Cara cārikaṁ lohitatuṇḍa māmari,
Kiṁ tvaṁ suva sukkhadumamhi jhāyasi;
Tadiṅgha maṁ brūhi vasantasannibha,
Kasmā suva sukkhadumaṁ na riñcasi”.
“Ye ve sakhīnaṁ sakhāro bhavanti,
Pāṇaccaye dukkhasukhesu haṁsa;
Khīṇaṁ akhīṇampi na taṁ jahanti,
Santo sataṁ dhammamanussarantā.
Sohaṁ sataṁ aññatarosmi haṁsa,
Ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho;
Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ,
Khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo”.
“Sādhu sakkhi kataṁ hoti,
metti saṁsati santhavo;
Sacetaṁ dhammaṁ rocesi,
pāsaṁsosi vijānataṁ.
So te suva varaṁ dammi,
pattayāna vihaṅgama;
Varaṁ varassu vakkaṅga,
yaṁ kiñci manasicchasi”.
“Varañca me haṁsa bhavaṁ dadeyya,
Ayañca rukkho punarāyuṁ labhetha;
So sākhavā phalimā saṁvirūḷho,
Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”.
“Taṁ passa samma phalimaṁ uḷāraṁ,
Sahāva te hotu udumbarena;
So sākhavā phalimā saṁvirūḷho,
Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”.
“Evaṁ sakka sukhī hohi,
saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja sukhito,
disvāna saphalaṁ dumaṁ”.
“Suvassa ca varaṁ datvā,
katvāna saphalaṁ dumaṁ;
Pakkāmi saha bhariyāya,
devānaṁ nandanaṁ vanan”ti.
Mahāsuvajātakaṁ tatiyaṁ.