Jātaka
Dvādasakanipāta
Cūḷakuṇālavagga
2. Bhaddasālajātaka
“Kā tvaṁ suddhehi vatthehi,
aghe vehāyasaṁ ṭhitā;
Kena tyāssūni vattanti,
kuto taṁ bhayamāgataṁ”.
“Taveva deva vijite,
bhaddasāloti maṁ vidū;
Saṭṭhi vassasahassāni,
tiṭṭhato pūjitassa me.
Kārayantā nagarāni,
agāre ca disampati;
Vividhe cāpi pāsāde,
na maṁ te accamaññisuṁ;
Yatheva maṁ te pūjesuṁ,
tatheva tvampi pūjaya”.
“Taṁ ivāhaṁ na passāmi,
thūlaṁ kāyena te dumaṁ;
Ārohapariṇāhena,
abhirūposi jātiyā.
Pāsādaṁ kārayissāmi,
ekatthambhaṁ manoramaṁ;
Tattha taṁ upanessāmi,
ciraṁ te yakkha jīvitaṁ”.
“Evaṁ cittaṁ udapādi,
sarīrena vinābhāvo;
Puthuso maṁ vikantitvā,
khaṇḍaso avakantatha.
Agge ca chetvā majjhe ca,
pacchā mūlamhi chindatha;
Evaṁ me chijjamānassa,
na dukkhaṁ maraṇaṁ siyā”.
“Hatthapādaṁ yathā chinde,
Kaṇṇanāsañca jīvato;
Tato pacchā siro chinde,
Taṁ dukkhaṁ maraṇaṁ siyā.
Sukhaṁ nu khaṇḍaso chinnaṁ,
bhaddasāla vanappati;
Kiṁhetu kiṁ upādāya,
khaṇḍaso chinnamicchasi”.
“Yañca hetumupādāya,
hetuṁ dhammūpasaṁhitaṁ;
Khaṇḍaso chinnamicchāmi,
mahārāja suṇohi me.
Ñātī me sukhasaṁvaddhā,
mama passe nivātajā;
Tepihaṁ upahiṁseyyaṁ,
paresaṁ asukhocitaṁ”.
“Ceteyyarūpaṁ cetesi,
bhaddasāla vanappati;
Hitakāmosi ñātīnaṁ,
abhayaṁ samma dammi te”ti.
Bhaddasālajātakaṁ dutiyaṁ.