Jātaka
Terasakanipāta
Ambavagga
5. Dūtajātaka
“Dūte te brahme pāhesiṁ,
Gaṅgātīrasmi jhāyato;
Tesaṁ puṭṭho na byākāsi,
Dukkhaṁ guyhamataṁ nu te”.
“Sace te dukkhamuppajje,
kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana;
Mā kho naṁ tassa akkhāhi,
yo taṁ dukkhā na mocaye.
Yo tassa dukkhajātassa,
ekaṅgamapi bhāgaso;
Vippamoceyya dhammena,
kāmaṁ tassa pavedaya.
Suvijānaṁ siṅgālānaṁ,
sakuṇānañca vassitaṁ;
Manussavassitaṁ rāja,
dubbijānataraṁ tato.
Api ce maññatī poso,
ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā,
pacchā sampajjate diso.
Yo attano dukkhamanānupuṭṭho,
Pavedaye jantu akālarūpe;
Ānandino tassa bhavantimittā,
Hitesino tassa dukhī bhavanti.
Kālañca ñatvāna tathāvidhassa,
Medhāvīnaṁ ekamanaṁ viditvā;
Akkheyya tibbāni parassa dhīro,
Saṇhaṁ giraṁ atthavatiṁ pamuñce.
Sace ca jaññā avisayhamattano,
Na te hi mayhaṁ sukhāgamāya;
Ekova tibbāni saheyya dhīro,
Saccaṁ hirottappamapekkhamāno.
Ahaṁ raṭṭhe vicaranto,
nigame rājadhāniyo;
Bhikkhamāno mahārāja,
ācariyassa dhanatthiko.
Gahapatī rājapurise,
mahāsāle ca brāhmaṇe;
Alatthaṁ satta nikkhāni,
suvaṇṇassa janādhipa;
Te me naṭṭhā mahārāja,
tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.
Purisā te mahārāja,
manasānuvicintitā;
Nālaṁ dukkhā pamocetuṁ,
tasmā tesaṁ na byāhariṁ.
Tvañca kho me mahārāja,
manasānuvicintito;
Alaṁ dukkhā pamocetuṁ,
tasmā tuyhaṁ pavedayiṁ”.
“Tassādāsi pasannatto,
kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano;
Jātarūpamaye nikkhe,
suvaṇṇassa catuddasā”ti.
Dūtajātakaṁ pañcamaṁ.