Jātaka
Pakiṇṇakanipāta
Sālikedāravagga
1. Sālikedārajātaka
“Sampannaṁ sālikedāraṁ,
suvā bhuñjanti kosiya;
Paṭivedemi te brahme,
na ne vāretumussahe.
Eko ca tattha sakuṇo,
yo nesaṁ sabbasundaro;
Bhutvā sāliṁ yathākāmaṁ,
tuṇḍenādāya gacchati”.
“Oḍḍentu vāḷapāsāni,
yathā bajjhetha so dijo;
Jīvañca naṁ gahetvāna,
ānayehi mamantike”.
“Ete bhutvā pivitvā ca,
pakkamanti vihaṅgamā;
Eko baddhosmi pāsena,
kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā”.
“Udaraṁ nūna aññesaṁ,
suva accodaraṁ tava;
Bhutvā sāliṁ yathākāmaṁ,
tuṇḍenādāya gacchasi.
Koṭṭhaṁ nu tattha pūresi,
suva veraṁ nu te mayā;
Puṭṭho me samma akkhāhi,
kuhiṁ sāliṁ nidāhasi”.
“Na me veraṁ tayā saddhiṁ,
koṭṭho mayhaṁ na vijjati;
Iṇaṁ muñcāmiṇaṁ dammi,
sampatto koṭasimbaliṁ;
Nidhimpi tattha nidahāmi,
evaṁ jānāhi kosiya”.
“Kīdisaṁ te iṇadānaṁ,
iṇamokkho ca kīdiso;
Nidhinidhānamakkhāhi,
atha pāsā pamokkhasi”.
“Ajātapakkhā taruṇā,
puttakā mayha kosiya;
Te maṁ bhatā bharissanti,
tasmā tesaṁ iṇaṁ dade.
Mātā pitā ca me vuddhā,
jiṇṇakā gatayobbanā;
Tesaṁ tuṇḍena hātūna,
muñce pubbakataṁ iṇaṁ.
Aññepi tattha sakuṇā,
khīṇapakkhā sudubbalā;
Tesaṁ puññatthiko dammi,
taṁ nidhiṁ āhu paṇḍitā.
Īdisaṁ me iṇadānaṁ,
iṇamokkho ca īdiso;
Nidhinidhānamakkhāmi,
evaṁ jānāhi kosiya”.
“Bhaddako vatayaṁ pakkhī,
dijo paramadhammiko;
Ekaccesu manussesu,
ayaṁ dhammo na vijjati.
Bhuñja sāliṁ yathākāmaṁ,
saha sabbehi ñātibhi;
Punāpi suva passemu,
piyaṁ me tava dassanaṁ”.
“Bhuttañca pītañca tavassamamhi,
Ratī ca no kosiya te sakāse;
Nikkhittadaṇḍesu dadāhi dānaṁ,
Jiṇṇe ca mātāpitaro bharassu”.
“Lakkhī vata me udapādi ajja,
Yo addasāsiṁ pavaraṁ dijānaṁ;
Suvassa sutvāna subhāsitāni,
Kāhāmi puññāni anappakāni”.
So kosiyo attamano udaggo,
Annañca pānañcabhisaṅkharitvā;
Annena pānena pasannacitto,
Santappayi samaṇabrāhmaṇe cāti.
Sālikedārajātakaṁ paṭhamaṁ.