Jātaka
Vīsatinipāta
Mātaṅgavagga
2. Cittasambhūtajātaka
“Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ,
Na kammunā kiñcana moghamatthi;
Passāmi sambhūtaṁ mahānubhāvaṁ,
Sakammunā puññaphalūpapannaṁ.
Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ,
Na kammunā kiñcana moghamatthi;
Kaccinnu cittassapi evamevaṁ,
Iddho mano tassa yathāpi mayhaṁ”.
“Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ,
Na kammunā kiñcana moghamatthi;
Cittampi jānāhi tatheva deva,
Iddho mano tassa yathāpi tuyhaṁ”.
“Bhavaṁ nu citto sutamaññato te,
Udāhu te koci naṁ etadakkhā;
Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā,
Dadāmi te gāmavaraṁ satañca”.
“Na cāhaṁ citto sutamaññato me,
Isī ca me etamatthaṁ asaṁsi;
‘Gantvāna rañño paṭigāhi gāthaṁ,
Api te varaṁ attamano dadeyya’”.
“Yojentu ve rājarathe,
sukate cittasibbane;
Kacchaṁ nāgānaṁ bandhatha,
gīveyyaṁ paṭimuñcatha.
Āhaññantu bherimudiṅgasaṅkhe,
Sīghāni yānāni ca yojayantu;
Ajjevahaṁ assamaṁ taṁ gamissaṁ,
Yattheva dakkhissamisiṁ nisinnaṁ”.
“Suladdhalābho vata me ahosi,
Gāthā sugītā parisāya majjhe;
Svāhaṁ isiṁ sīlavatūpapannaṁ,
Disvā patīto sumanohamasmi”.
“Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ,
paṭiggaṇhātu no bhavaṁ;
Agghe bhavantaṁ pucchāma,
agghaṁ kurutu no bhavaṁ”.
“Rammañca te āvasathaṁ karontu,
Nārīgaṇehi paricārayassu;
Karohi okāsamanuggahāya,
Ubhopimaṁ issariyaṁ karoma”.
“Disvā phalaṁ duccaritassa rāja,
Atho suciṇṇassa mahāvipākaṁ;
Attānameva paṭisaṁyamissaṁ,
Na patthaye putta pasuṁ dhanaṁ vā.
Dasevimā vassadasā,
maccānaṁ idha jīvitaṁ;
Apattaññeva taṁ odhiṁ,
naḷo chinnova sussati.
Tattha kā nandi kā khiḍḍā,
kā ratī kā dhanesanā;
Kiṁ me puttehi dārehi,
rāja muttosmi bandhanā.
Sohaṁ evaṁ pajānāmi,
maccu me nappamajjati;
Antakenādhipannassa,
kā ratī kā dhanesanā.
Jāti narānaṁ adhamā janinda,
Caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā;
Sakehi kammehi supāpakehi,
Caṇḍālagabbhe avasimha pubbe.
Caṇḍālāhumha avantīsu,
migā nerañjaraṁ pati;
Ukkusā nammadātīre,
tyajja brāhmaṇakhattiyā.
Upanīyati jīvitamappamāyu,
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ,
Mākāsi kammāni dukkhudrayāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu,
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ,
Mākāsi kammāni dukkhapphalāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu,
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ,
Mākāsi kammāni rajassirāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu,
Vaṇṇaṁ jarā hanti narassa jiyyato;
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ,
Mākāsi kammaṁ nirayūpapattiyā”.
“Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavetaṁ,
Yathā isī bhāsasi evametaṁ;
Kāmā ca me santi anapparūpā,
Te duccajā mādisakena bhikkhu.
Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno,
Passaṁ thalaṁ nābhisambhoti gantuṁ;
Evampahaṁ kāmapaṅke byasanno,
Na bhikkhuno maggamanubbajāmi.
Yathāpi mātā ca pitā ca puttaṁ,
Anusāsare kinti sukhī bhaveyya;
Evampi maṁ tvaṁ anusāsa bhante,
Yathā ciraṁ pecca sukhī bhaveyyaṁ”.
“No ce tuvaṁ ussahase janinda,
Kāme ime mānusake pahātuṁ;
Dhammiṁ baliṁ paṭṭhapayassu rāja,
Adhammakāro tava māhu raṭṭhe.
Dūtā vidhāvantu disā catasso,
Nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṁ;
Te annapānena upaṭṭhahassu,
Vatthena senāsanapaccayena ca.
Annena pānena pasannacitto,
Santappaya samaṇabrāhmaṇe ca;
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ,
Anindito saggamupehi ṭhānaṁ.
Sace ca taṁ rāja mado saheyya,
Nārīgaṇehi paricārayantaṁ;
Imameva gāthaṁ manasī karohi,
Bhāsesi cenaṁ parisāya majjhe.
Abbhokāsasayo jantu,
vajantyā khīrapāyito;
Parikiṇṇo suvānehi,
svājja rājāti vuccatī”ti.
Cittasambhūtajātakaṁ dutiyaṁ.