Jātaka
Vīsatinipāta
Mātaṅgavagga
5. Rohaṇamigajātaka
“Ete yūthā patiyanti,
bhītā maraṇassa cittaka;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi,
jīvissanti tayā saha”.
“Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi,
hadayaṁ me avakassati;
Na taṁ ahaṁ jahissāmi,
idha hissāmi jīvitaṁ”.
“Te hi nūna marissanti,
andhā apariṇāyakā;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi,
jīvissanti tayā saha”.
“Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi,
hadayaṁ me avakassati;
Na taṁ baddhaṁ jahissāmi,
idha hissāmi jīvitaṁ”.
“Gaccha bhīru palāyassu,
kūṭe baddhosmi āyase;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi,
jīvissanti tayā saha”.
“Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi,
hadayaṁ me avakassati;
Na taṁ ahaṁ jahissāmi,
idha hissāmi jīvitaṁ”.
“Te hi nūna marissanti,
andhā apariṇāyakā;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi,
jīvissanti tayā saha”.
“Nāhaṁ rohaṇa gacchāmi,
hadayaṁ me avakassati;
Na taṁ baddhaṁ jahissāmi,
idha hissāmi jīvitaṁ”.
“Ayaṁ so luddako eti,
luddarūpo sahāvudho;
Yo no vadhissati ajja,
usunā sattiyā api”.
“Sā muhuttaṁ palāyitvā,
bhayaṭṭā bhayatajjitā;
Sudukkaraṁ akarā bhīru,
maraṇāyūpanivattatha”.
“Kiṁ nu teme migā honti,
muttā baddhaṁ upāsare;
Na taṁ cajitumicchanti,
jīvitassapi kāraṇā”.
“Bhātaro honti me ludda,
sodariyā ekamātukā;
Na maṁ cajitumicchanti,
jīvitassapi kāraṇā”.
“Te hi nūna marissanti,
andhā apariṇāyakā;
Pañcannaṁ jīvitaṁ dehi,
bhātaraṁ muñca luddaka”.
“So vo ahaṁ pamokkhāmi,
mātāpettibharaṁ migaṁ;
Nandantu mātāpitaro,
muttaṁ disvā mahāmigaṁ”.
“Evaṁ luddaka nandassu,
saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja nandāmi,
muttaṁ disvā mahāmigaṁ”.
“Kathaṁ tvaṁ pamokkho āsi,
Upanītasmi jīvite;
Kathaṁ putta amocesi,
Kūṭapāsamha luddako”.
“Bhaṇaṁ kaṇṇasukhaṁ vācaṁ,
hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ;
Subhāsitāhi vācāhi,
cittako maṁ amocayi.
Bhaṇaṁ kaṇṇasukhaṁ vācaṁ,
hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ;
Subhāsitāhi vācāhi,
sutanā maṁ amocayi.
Sutvā kaṇṇasukhaṁ vācaṁ,
hadayaṅgaṁ hadayassitaṁ;
Subhāsitāni sutvāna,
luddako maṁ amocayi”.
“Evaṁ ānandito hotu,
saha dārehi luddako;
Yathā mayajja nandāma,
disvā rohaṇamāgataṁ”.
“Nanu tvaṁ avaca ludda,
‘migacammāni āhariṁ’;
Atha kena nu vaṇṇena,
migacammāni nāhari”.
“Āgamā ceva hatthatthaṁ,
kūṭapāsañca so migo;
Abajjhi taṁ migarājaṁ,
tañca muttā upāsare.
Tassa me ahu saṁvego,
abbhuto lomahaṁsano;
Imañcāhaṁ migaṁ haññe,
ajja hissāmi jīvitaṁ”.
“Kīdisā te migā ludda,
kīdisā dhammikā migā;
Kathaṁvaṇṇā kathaṁsīlā,
bāḷhaṁ kho ne pasaṁsasi”.
“Odātasiṅgā sucivālā,
jātarūpatacūpamā;
Pādā lohitakā tesaṁ,
añjitakkhā manoramā”.
“Edisā te migā deva,
edisā dhammikā migā;
Mātāpettibharā deva,
na te so abhihārituṁ”.
“Dammi nikkhasataṁ ludda,
thūlañca maṇikuṇḍalaṁ;
Catussadañca pallaṅkaṁ,
umāpupphasarinnibhaṁ.
Dve ca sādisiyo bhariyā,
usabhañca gavaṁ sataṁ;
Dhammena rajjaṁ kāressaṁ,
bahukāro mesi luddaka.
Kasivāṇijjā iṇadānaṁ,
uñchācariyā ca luddaka;
Etena dāraṁ posehi,
mā pāpaṁ akarī punāti”.
Rohaṇamigajātakaṁ pañcamaṁ.