Jātaka
Vīsatinipāta
Mātaṅgavagga
6. Cūḷahaṁsajātaka
“Ete haṁsā pakkamanti,
vakkaṅgā bhayameritā;
Harittaca hemavaṇṇa,
kāmaṁ sumukha pakkama.
Ohāya maṁ ñātigaṇā,
ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ;
Anapekkhamānā gacchanti,
kiṁ eko avahiyyasi.
Pateva patataṁ seṭṭha,
natthi baddhe sahāyatā;
Mā anīghāya hāpesi,
kāmaṁ sumukha pakkama”.
“Nāhaṁ ‘dukkhapareto’ti,
dhataraṭṭha tuvaṁ jahe;
Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me,
tayā saddhiṁ bhavissati”.
“Etadariyassa kalyāṇaṁ,
yaṁ tvaṁ sumukha bhāsasi;
Tañca vīmaṁsamānohaṁ,
‘patatetaṁ’ avassajiṁ”.
“Apadena padaṁ yāti,
antalikkhacaro dijo;
Ārā pāsaṁ na bujjhi tvaṁ,
haṁsānaṁ pavaruttama”.
“Yadā parābhavo hoti,
poso jīvitasaṅkhaye;
Atha jālañca pāsañca,
āsajjāpi na bujjhati”.
“Ete haṁsā pakkamanti,
vakkaṅgā bhayameritā;
Harittaca hemavaṇṇa,
tvaññeva avahiyyasi.
Ete bhutvā ca pitvā ca,
pakkamanti vihaṅgamā;
Anapekkhamānā vakkaṅgā,
tvaññeveko upāsasi.
Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti,
mutto baddhaṁ upāsasi;
Ohāya sakuṇā yanti,
kiṁ eko avahiyyasi”.
“Rājā me so dijo mitto,
sakhā pāṇasamo ca me;
Neva naṁ vijahissāmi,
yāva kālassa pariyāyaṁ”.
“Yo ca tvaṁ sakhino hetu,
pāṇaṁ cajitumicchasi;
So te sahāyaṁ muñcāmi,
hotu rājā tavānugo”.
“Evaṁ luddaka nandassu,
saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja nandāmi,
muttaṁ disvā dijādhipaṁ”.
“Kaccinnu bhoto kusalaṁ,
kacci bhoto anāmayaṁ;
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ,
dhammena manusāsasi”.
“Kusalañceva me haṁsa,
atho haṁsa anāmayaṁ;
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ,
dhammena manusāsahaṁ”.
“Kacci bhoto amaccesu,
doso koci na vijjati;
Kacci ārā amittā te,
chāyā dakkhiṇatoriva”.
“Athopi me amaccesu,
doso koci na vijjati;
Atho ārā amittā me,
chāyā dakkhiṇatoriva”.
“Kacci te sādisī bhariyā,
assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā,
tava chandavasānugā”.
“Atho me sādisī bhariyā,
assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā,
mama chandavasānugā”.
“Kacci te bahavo puttā,
sujātā raṭṭhavaḍḍhana;
Paññājavena sampannā,
sammodanti tato tato”.
“Satameko ca me puttā,
dhataraṭṭha mayā sutā;
Tesaṁ tvaṁ kiccamakkhāhi,
nāvarujjhanti te vaco”.
“Upapannopi ce hoti,
jātiyā vinayena vā;
Atha pacchā kurute yogaṁ,
kicche āpāsu sīdati.
Tassa saṁhīrapaññassa,
vivaro jāyate mahā;
Rattimandhova rūpāni,
thūlāni manupassati.
Asāre sārayogaññū,
matiṁ na tveva vindati;
Sarabhova giriduggasmiṁ,
antarāyeva sīdati.
Hīnajaccopi ce hoti,
uṭṭhātā dhitimā naro;
Ācārasīlasampanno,
nise aggīva bhāsati.
Etaṁ me upamaṁ katvā,
putte vijjāsu vācaya;
Saṁvirūḷhetha medhāvī,
khette bījaṁva vuṭṭhiyā”ti.
Cūḷahaṁsajātakaṁ chaṭṭhaṁ.