Jātaka
Vīsatinipāta
Mātaṅgavagga
10. Campeyyajātaka
“Kā nu vijjurivābhāsi,
Osadhī viya tārakā;
Devatā nusi gandhabbī,
Na taṁ maññāmi mānusiṁ”.
“Namhi devī na gandhabbī,
na mahārāja mānusī;
Nāgakaññāsmi bhaddante,
atthenamhi idhāgatā”.
“Vibbhantacittā kupitindriyāsi,
Nettehi te vārigaṇā savanti;
Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayānā,
Idhāgatā nāri tadiṅgha brūhi”.
“Yamuggatejo uragoti cāhu,
Nāgoti naṁ āhu janā janinda;
Tamaggahī puriso jīvikattho,
Taṁ bandhanā muñca patī mameso”.
“Kathaṁ nvayaṁ balaviriyūpapanno,
Hatthattamāgacchi vanibbakassa;
Akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṁ,
Kathaṁ vijānemu gahītanāgaṁ”.
“Nagarampi nāgo bhasmaṁ kareyya,
Tathā hi so balaviriyūpapanno;
Dhammañca nāgo apacāyamāno,
Tasmā parakkamma tapo karoti.
Cātuddasiṁ pañcadasiñca rāja,
Catuppathe sammati nāgarājā;
Tamaggahī puriso jīvikattho,
Taṁ bandhanā muñca patī mameso”.
“Soḷasitthisahassāni,
āmuttamaṇikuṇḍalā;
Vārigehasayā nārī,
tāpi taṁ saraṇaṁ gatā.
Dhammena mocehi asāhasena,
Gāmena nikkhena gavaṁ satena;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu,
Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.
“Dhammena mocemi asāhasena,
Gāmena nikkhena gavaṁ satena;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu,
Puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
Dammi nikkhasataṁ ludda,
thūlañca maṇikuṇḍalaṁ;
Catussadañca pallaṅkaṁ,
umāpupphasarinnibhaṁ.
Dve ca sādisiyo bhariyā,
Usabhañca gavaṁ sataṁ;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu,
Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.
“Vināpi dānā tava vacanaṁ janinda,
Muñcemu naṁ uragaṁ bandhanasmā;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu,
Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.
Mutto campeyyako nāgo,
rājānaṁ etadabravi;
“Namo te kāsirājatthu,
namo te kāsivaḍḍhana;
Añjaliṁ te paggaṇhāmi,
passeyyaṁ me nivesanaṁ”.
“Addhā hi dubbissasametamāhu,
Yaṁ mānuso vissase amānusamhi;
Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ,
Dakkhemu te nāga nivesanāni”.
“Sacepi vāto girimāvaheyya,
Cando ca suriyo ca chamā pateyyuṁ;
Sabbā ca najjo paṭisotaṁ vajeyyuṁ,
Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ.
Nabhaṁ phaleyya udadhīpi susse,
Saṁvaṭṭaye bhūtadharā vasundharā;
Siluccayo meru samūlamuppate,
Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ”.
“Addhā hi dubbissasametamāhu,
Yaṁ mānuso vissase amānusamhi;
Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ,
Dakkhemu te nāga nivesanāni.
Tumhe khottha ghoravisā uḷārā,
Mahātejā khippakopī ca hotha;
Maṅkāraṇā bandhanasmā pamutto,
Arahasi no jānituye katāni”.
“So paccataṁ niraye ghorarūpe,
Mā kāyikaṁ sātamalattha kiñci;
Peḷāya baddho maraṇaṁ upetu,
Yo tādisaṁ kammakataṁ na jāne”.
“Saccappaṭiññā tava mesa hotu,
Akkodhano hohi anupanāhī;
Sabbañca te nāgakulaṁ supaṇṇā,
Aggiṁva gimhesu vivajjayantu”.
“Anukampasī nāgakulaṁ janinda,
Mātā yathā suppiyaṁ ekaputtaṁ;
Ahañca te nāgakulena saddhiṁ,
Kāhāmi veyyāvaṭikaṁ uḷāraṁ”.
“Yojentu ve rājarathe sucitte,
Kambojake assatare sudante;
Nāge ca yojentu suvaṇṇakappane,
Dakkhemu nāgassa nivesanāni”.
Bherī mudiṅgā paṇavā ca saṅkhā,
Avajjayiṁsu uggasenassa rañño;
Pāyāsi rājā bahusobhamāno,
Purakkhato nārigaṇassa majjhe.
Suvaṇṇacitakaṁ bhūmiṁ,
addakkhi kāsivaḍḍhano;
Sovaṇṇamayapāsāde,
veḷuriyaphalakatthate.
Sa rājā pāvisi byamhaṁ,
campeyyassa nivesanaṁ;
Ādiccavaṇṇasannibhaṁ,
kaṁsavijju pabhassaraṁ.
Nānārukkhehi sañchannaṁ,
nānāgandhasamīritaṁ;
So pāvekkhi kāsirājā,
campeyyassa nivesanaṁ.
Paviṭṭhasmiṁ kāsiraññe,
campeyyassa nivesanaṁ;
Dibbā tūriyā pavajjiṁsu,
nāgakaññā ca naccisuṁ.
Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena,
Anvāruhī kāsirājā pasanno;
Nisīdi sovaṇṇamayamhi pīṭhe,
Sāpassaye candanasāralitte.
So tattha bhutvā ca atho ramitvā,
Campeyyakaṁ kāsirājā avoca;
“Vimānaseṭṭhāni imāni tuyhaṁ,
Ādiccavaṇṇāni pabhassarāni;
Netādisaṁ atthi manussaloke,
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.
Tā kambukāyūradharā suvatthā,
Vaṭṭaṅgulī tambatalūpapannā;
Paggayha pāyenti anomavaṇṇā,
Netādisaṁ atthi manussaloke;
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.
Najjo ca temā puthulomamacchā,
Āṭā sakuntābhirudā sutitthā;
Netādisaṁ atthi manussaloke,
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.
Koñcā mayūrā diviyā ca haṁsā,
Vaggussarā kokilā sampatanti;
Netādisaṁ atthi manussaloke,
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.
Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo,
Uddālakā pāṭaliyo ca phullā;
Netādisaṁ atthi manussaloke,
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.
Imā ca te pokkharañño samantato,
Dibbā ca gandhā satataṁ pavāyanti;
Netādisaṁ atthi manussaloke,
Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi”.
“Na puttahetu na dhanassa hetu,
Na āyuno cāpi janinda hetu;
Manussayoniṁ abhipatthayāno,
Tasmā parakkamma tapo karomi”.
“Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso,
Alaṅkato kappitakesamassu;
Surosito lohitacandanena,
Gandhabbarājāva disā pabhāsasi.
Deviddhipattosi mahānubhāvo,
Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ,
Seyyo ito kena manussaloko”.
“Janinda nāññatra manussalokā,
Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā;
Ahañca laddhāna manussayoniṁ,
Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ”.
“Addhā have sevitabbā sapaññā,
Bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Nāriyo ca disvāna tuvañca nāga,
Kāhāmi puññāni anappakāni”.
“Addhā have sevitabbā sapaññā,
Bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Nāriyo ca disvāna mamañca rāja,
Karohi puññāni anappakāni”.
“Idañca me jātarūpaṁ pahūtaṁ,
Rāsī suvaṇṇassa ca tālamattā;
Ito haritvāna suvaṇṇagharāni,
Karassu rūpiyapākāraṁ karontu.
Muttā ca vāhasahassāni pañca,
Veḷuriyamissāni ito haritvā;
Antepure bhūmiyaṁ santharantu,
Nikkaddamā hehiti nīrajā ca.
Etādisaṁ āvasa rājaseṭṭha,
Vimānaseṭṭhaṁ bahu sobhamānaṁ;
Bārāṇasiṁ nagaraṁ iddhaṁ phītaṁ,
Rajjañca kārehi anomapaññā”ti.
Campeyyajātakaṁ dasamaṁ.