Jātaka
Tiṁsanipāta
Kiṁchandavagga
4. Chaddantajātaka
“Kiṁ nu socasinuccaṅgi,
paṇḍūsi varavaṇṇini;
Milāyasi visālakkhi,
mālāva parimadditā”.
“Dohaḷo me mahārāja,
supinantenupajjhagā;
Na so sulabharūpova,
yādiso mama dohaḷo”.
“Ye keci mānusā kāmā,
idha lokasmi nandane;
Sabbe te pacurā mayhaṁ,
ahaṁ te dammi dohaḷaṁ”.
“Luddā deva samāyantu,
ye keci vijite tava;
Etesaṁ ahamakkhissaṁ,
yādiso mama dohaḷo”.
“Ime te luddakā devi,
katahatthā visāradā;
Vanaññū ca migaññū ca,
mamatthe cattajīvitā”.
“Luddaputtā nisāmetha,
yāvantettha samāgatā;
Chabbisāṇaṁ gajaṁ setaṁ,
addasaṁ supine ahaṁ;
Tassa dantehi me attho,
alābhe natthi jīvitaṁ”.
“Na no pitūnaṁ na pitāmahānaṁ,
Diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo;
Yamaddasā supine rājaputtī,
Akkhāhi no yādiso hatthināgo”.
“Disā catasso vidisā catasso,
Uddhaṁ adho dasa disā imāyo;
Katamaṁ disaṁ tiṭṭhati nāgarājā,
Yamaddasā supine chabbisāṇaṁ”.
“Ito ujuṁ uttariyaṁ disāyaṁ,
Atikkamma so sattagirī brahante;
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro,
Supupphito kimpurisānuciṇṇo.
Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ,
Olokaya pabbatapādamūlaṁ;
Atha dakkhasī meghasamānavaṇṇaṁ,
Nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.
Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo,
Sabbaseto duppasaho parebhi;
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā,
Īsādantā vātajavappahārino.
Tiṭṭhanti te tumūlaṁ passasantā,
Kuppanti vātassapi eritassa;
Manussabhūtaṁ pana tattha disvā,
Bhasmaṁ kareyyuṁ nāssa rajopi tassa”.
“Bahū hime rājakulamhi santi,
Piḷandhanā jātarūpassa devī;
Muttā maṇī veḷuriyāmayā ca,
Kiṁ kāhasi dantapiḷandhanena;
Māretukāmā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ,
Udāhu ghātessasi luddaputte”.
“Sā issitā dukkhitā casmi ludda,
Uddhañca sussāmi anussarantī;
Karohi me luddaka etamatthaṁ,
Dassāmi te gāmavarāni pañca”.
“Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṁ,
Vīthissa kā nhāna gatassa hoti;
Kathañhi so nhāyati nāgarājā,
Kathaṁ vijānemu gatiṁ gajassa”.
“Tattheva sā pokkharaṇī adūre,
Rammā sutitthā ca mahodikā ca;
Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā,
Ettha hi so nhāyati nāgarājā.
Sīsaṁ nahātuppalamālabhārī,
Sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī;
Āmodamāno gacchati sanniketaṁ,
Purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddaṁ”.
Tattheva so uggahetvāna vākyaṁ,
Ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo;
Vituriyati sattagirī brahante,
Suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ.
Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ,
Olokayī pabbatapādamūlaṁ;
Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṁ,
Nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.
Tatthaddasā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ,
Sabbasetaṁ duppasahaṁ parebhi;
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā,
Īsādantā vātajavappahārino.
Tatthaddasā pokkharaṇiṁ adūre,
Rammaṁ sutitthañca mahodikañca;
Sampupphitaṁ bhamaragaṇānuciṇṇaṁ,
Yattha hi so nhāyati nāgarājā.
Disvāna nāgassa gatiṁ ṭhitiñca,
Vīthissa yā nhānagatassa hoti;
Opātamāgacchi anariyarūpo,
Payojito cittavasānugāya.
Khaṇitvāna kāsuṁ phalakehi chādayi,
Attānamodhāya dhanuñca luddo;
Passāgataṁ puthusallena nāgaṁ,
Samappayī dukkaṭakammakārī.
Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṁ,
Sabbe ca nāgā ninnaduṁ ghorarūpaṁ;
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṁ karontā,
Dhāviṁsu te aṭṭha disā samantato.
Vadhissametanti parāmasanto,
Kāsāvamaddakkhi dhajaṁ isīnaṁ;
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā,
Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo.
“Anikkasāvo kāsāvaṁ,
yo vatthaṁ paridahissati;
Apeto damasaccena,
na so kāsāvamarahati.
Yo ca vantakasāvassa,
sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena,
sa ve kāsāvamarahati”.
Samappito puthusallena nāgo,
Aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi;
“Kimatthayaṁ kissa vā samma hetu,
Mamaṁ vadhī kassa vāyaṁ payogo”.
“Kāsissa rañño mahesī bhadante,
Sā pūjitā rājakule subhaddā;
Taṁ addasā sā ca mamaṁ asaṁsi,
Dantehi atthoti ca maṁ avoca”.
“Bahū hi me dantayugā uḷārā,
Ye me pitūnañca pitāmahānaṁ;
Jānāti sā kodhanā rājaputtī,
Vadhatthikā veramakāsi bālā.
Uṭṭhehi tvaṁ ludda kharaṁ gahetvā,
Dante ime chinda purā marāmi;
Vajjāsi taṁ kodhanaṁ rājaputtiṁ,
‘Nāgo hato handa imassa dantā’”.
Uṭṭhāya so luddo kharaṁ gahetvā,
Chetvāna dantāni gajuttamassa;
Vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Ādāya pakkāmi tato hi khippaṁ.
Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā,
Ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṁ;
Adisvāna posaṁ gajapaccamittaṁ,
Paccāgamuṁ yena so nāgarājā.
Te tattha kanditvā roditvāna nāgā,
Sīse sake paṁsukaṁ okiritvā;
Agamaṁsu te sabbe sakaṁ niketaṁ,
Purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddaṁ.
Ādāya dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Suvaṇṇarājīhi samantamodare,
So luddako kāsipuraṁ upāgami;
Upanesi so rājakaññāya dante,
Nāgo hato handa imassa dantā.
Disvāna dantāni gajuttamassa,
Bhattuppiyassa purimāya jātiyā;
Tattheva tassā hadayaṁ aphāli,
Teneva sā kālamakāsi bālā.
Sambodhipatto sa mahānubhāvo,
Sitaṁ akāsi parisāya majjhe;
Pucchiṁsu bhikkhū suvimuttacittā,
“Nākāraṇe pātukaronti buddhā.
Yamaddasātha dahariṁ kumāriṁ,
Kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ carantiṁ;
Sā kho tadā rājakaññā ahosi,
Ahaṁ tadā nāgarājā ahosiṁ.
Ādāya dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Yo luddako kāsipuraṁ upāgami,
So kho tadā devadatto ahosi”.
Anāvasūraṁ cirarattasaṁsitaṁ,
Uccāvacaṁ caritamidaṁ purāṇaṁ;
Vītaddaro vītasoko visallo,
Sayaṁ abhiññāya abhāsi buddho.
“Ahaṁ vo tena kālena,
ahosiṁ tattha bhikkhavo;
Nāgarājā tadā homi,
evaṁ dhāretha jātakan”ti.
Chaddantajātakaṁ catutthaṁ.