Jātaka
Tiṁsanipāta
Kiṁchandavagga
7. Dakarakkhasajātaka
“Sace vo vuyhamānānaṁ,
sattannaṁ udakaṇṇave;
Manussabalimesāno,
nāvaṁ gaṇheyya rakkhaso;
Anupubbaṁ kathaṁ datvā,
muñcesi dakarakkhasā”.
“Mātaraṁ paṭhamaṁ dajjaṁ,
Bhariyaṁ datvāna bhātaraṁ;
Tato sahāyaṁ datvāna,
Pañcamaṁ dajjaṁ brāhmaṇaṁ;
Chaṭṭhāhaṁ dajjamattānaṁ,
Neva dajjaṁ mahosadhaṁ”.
“Posetā te janettī ca,
dīgharattānukampikā;
Chabbhī tayi padussati,
paṇḍitā atthadassinī;
Aññaṁ upanisaṁ katvā,
vadhā taṁ parimocayi.
Taṁ tādisiṁ pāṇadadiṁ,
orasaṁ gabbhadhāriniṁ;
Mātaraṁ kena dosena,
dajjāsi dakarakkhino”.
“Daharā viyalaṅkāraṁ,
dhāreti apiḷandhanaṁ;
Dovārike anīkaṭṭhe,
ativelaṁ pajagghati.
Athopi paṭirājūnaṁ,
sayaṁ dūtāni sāsati;
Mātaraṁ tena dosena,
dajjāhaṁ dakarakkhino”.
“Itthigumbassa pavarā,
accantaṁ piyabhāṇinī;
Anuggatā sīlavatī,
chāyāva anapāyinī.
Akkodhanā puññavatī,
paṇḍitā atthadassinī;
Ubbariṁ kena dosena,
dajjāsi dakarakkhino”.
“Khiḍḍāratisamāpannaṁ,
anatthavasamāgataṁ;
Sā maṁ sakāna puttānaṁ,
ayācaṁ yācate dhanaṁ.
Sohaṁ dadāmi sāratto,
bahuṁ uccāvacaṁ dhanaṁ;
Suduccajaṁ cajitvāna,
pacchā socāmi dummano;
Ubbariṁ tena dosena,
dajjāhaṁ dakarakkhino”.
“Yenocitā janapadā,
ānītā ca paṭiggahaṁ;
Ābhataṁ pararajjebhi,
abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.
Dhanuggahānaṁ pavaraṁ,
sūraṁ tikhiṇamantinaṁ;
Bhātaraṁ kena dosena,
dajjāsi dakarakkhino”.
“Yenocitā janapadā,
ānītā ca paṭiggahaṁ;
Ābhataṁ pararajjebhi,
abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.
Dhanuggahānaṁ pavaro,
sūro tikhiṇamanti ca;
Mayāyaṁ sukhito rājā,
atimaññati dārako.
Upaṭṭhānampi me ayye,
na so eti yathā pure;
Bhātaraṁ tena dosena,
dajjāhaṁ dakarakkhino”.
“Ekarattena ubhayo,
tvañceva dhanusekha ca;
Ubho jātettha pañcālā,
sahāyā susamāvayā.
Cariyā taṁ anubandhittho,
ekadukkhasukho tava;
Ussukko te divārattiṁ,
sabbakiccesu byāvaṭo;
Sahāyaṁ kena dosena,
dajjāsi dakarakkhino”.
“Cariyā maṁ ayaṁ ayye,
pajagghittho mayā saha;
Ajjāpi tena vaṇṇena,
ativelaṁ pajagghati.
Ubbariyāpihaṁ ayye,
mantayāmi rahogato;
Anāmanto pavisati,
pubbe appaṭivedito.
Laddhadvāro katokāso,
ahirikaṁ anādaraṁ;
Sahāyaṁ tena dosena,
dajjāhaṁ dakarakkhino”.
“Kusalo sabbanimittānaṁ,
rutaññū āgatāgamo;
Uppāte supine yutto,
niyyāne ca pavesane.
Paṭṭho bhūmantalikkhasmiṁ,
Nakkhattapadakovido;
Brāhmaṇaṁ kena dosena,
Dajjāsi dakarakkhino”.
“Parisāyampi me ayye,
ummīlitvā udikkhati;
Tasmā accabhamuṁ luddaṁ,
dajjāhaṁ dakarakkhino”.
“Sasamuddapariyāyaṁ,
mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ;
Vasundharaṁ āvasasi,
amaccaparivārito.
Cāturanto mahāraṭṭho,
vijitāvī mahabbalo;
Pathabyā ekarājāsi,
yaso te vipulaṁ gato.
Soḷasitthisahassāni,
āmuttamaṇikuṇḍalā;
Nānājanapadā nārī,
devakaññūpamā subhā.
Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ,
sabbakāmasamiddhinaṁ;
Sukhitānaṁ piyaṁ dīghaṁ,
jīvitaṁ āhu khattiya.
Atha tvaṁ kena vaṇṇena,
kena vā pana hetunā;
Paṇḍitaṁ anurakkhanto,
pāṇaṁ cajasi duccajaṁ”.
“Yatopi āgato ayye,
mama hatthaṁ mahosadho;
Nābhijānāmi dhīrassa,
anumattampi dukkaṭaṁ.
Sace ca kismici kāle,
maraṇaṁ me pure siyā;
So me putte paputte ca,
sukhāpeyya mahosadho.
Anāgataṁ paccuppannaṁ,
sabbamatthampi passati;
Anāparādhakammantaṁ,
na dajjaṁ dakarakkhino”.
“Idaṁ suṇātha pañcālā,
cūḷaneyyassa bhāsitaṁ;
Paṇḍitaṁ anurakkhanto,
pāṇaṁ cajati duccajaṁ.
Mātu bhariyāya bhātucca,
sakhino brāhmaṇassa ca;
Attano cāpi pañcālo,
channaṁ cajati jīvitaṁ.
Evaṁ mahatthikā paññā,
nipuṇā sādhucintinī;
Diṭṭhadhammahitatthāya,
samparāyasukhāya cā”ti.
Dakarakkhasajātakaṁ sattamaṁ.