Jātaka
Cattālīsanipāta
Tesakuṇavagga
3. Alambusājātaka
Atha bravi brahā indo,
vatrabhū jayataṁ pitā;
Devakaññaṁ parābhetvā,
sudhammāyaṁ alambusaṁ.
“Misse devā taṁ yācanti,
tāvatiṁsā saindakā;
Isippalobhane gaccha,
isisiṅgaṁ alambuse.
Purāyaṁ amhe acceti,
vattavā brahmacariyavā;
Nibbānābhirato vuddho,
tassa maggāni āvara”.
“Devarāja kimeva tvaṁ,
mameva tuvaṁ sikkhasi;
Isippalobhane gaccha,
santi aññāpi accharā.
Mādisiyo pavarā ceva,
asoke nandane vane;
Tāsampi hotu pariyāyo,
tāpi yantu palobhanā”.
“Addhā hi saccaṁ bhaṇasi,
santi aññāpi accharā;
Tādisiyo pavarā ceva,
asoke nandane vane.
Na tā evaṁ pajānanti,
pāricariyaṁ pumaṁ gatā;
Yādisaṁ tvaṁ pajānāsi,
nāri sabbaṅgasobhane.
Tvameva gaccha kalyāṇi,
itthīnaṁ pavarā casi;
Taveva vaṇṇarūpena,
savasamānayissasi”.
“Na vāhaṁ na gamissāmi,
devarājena pesitā;
Vibhemi cetaṁ āsāduṁ,
uggatejo hi brāhmaṇo.
Aneke nirayaṁ pattā,
isimāsādiyā janā;
Āpannā mohasaṁsāraṁ,
tasmā lomāni haṁsaye”.
Idaṁ vatvāna pakkāmi,
accharā kāmavaṇṇinī;
Missā missitumicchantī,
isisiṅgaṁ alambusā.
Sā ca taṁ vanamogayha,
isisiṅgena rakkhitaṁ;
Bimbajālakasañchannaṁ,
samantā addhayojanaṁ.
Pātova pātarāsamhi,
udaṇhasamayaṁ pati;
Aggiṭṭhaṁ parimajjantaṁ,
isisiṅgaṁ upāgami.
“Kā nu vijjurivābhāsi,
osadhī viya tārakā;
Vicittahatthābharaṇā,
āmuttamaṇikuṇḍalā.
Ādiccavaṇṇasaṅkāsā,
hemacandanagandhinī;
Saññatūrū mahāmāyā,
kumārī cārudassanā.
Vilaggā mudukā suddhā,
pādā te suppatiṭṭhitā;
Gamanā kāmanīyā te,
harantiyeva me mano.
Anupubbāva te ūrū,
nāganāsasamūpamā;
Vimaṭṭhā tuyhaṁ sussoṇī,
akkhassa phalakaṁ yathā.
Uppalasseva kiñjakkhā,
nābhi te sādhu saṇṭhitā;
Pūrā kaṇhañjanasseva,
dūrato paṭidissati.
Duvidhā jātā urajā,
avaṇṭā sādhupaccudā;
Payodharā apatitā,
aḍḍhalābusamā thanā.
Dīghā kambutalābhāsā,
gīvā eṇeyyakā yathā;
Paṇḍarāvaraṇā vaggu,
catutthamanasannibhā.
Uddhaggā ca adhaggā ca,
dumaggaparimajjitā;
Duvijā nelasambhūtā,
dantā tava sudassanā.
Apaṇḍarā lohitantā,
jiñjūkaphalasannibhā;
Āyatā ca visālā ca,
nettā tava sudassanā.
Nātidīghā susammaṭṭhā,
kanakabyā samocitā;
Uttamaṅgaruhā tuyhaṁ,
kesā candanagandhikā.
Yāvatā kasigorakkhā,
vāṇijānaṁ ca yā gati;
Isīnañca parakkantaṁ,
saññatānaṁ tapassinaṁ.
Na te samasamaṁ passe,
asmiṁ pathavimaṇḍale;
Ko vā tvaṁ kassa vā putto,
kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”.
“Na pañhakālo bhaddante,
kassapevaṁ gate sati;
Ehi samma ramissāma,
ubho asmākamassame;
Ehi taṁ upagūhissaṁ,
ratīnaṁ kusalo bhava”.
Idaṁ vatvāna pakkāmi,
accharā kāmavaṇṇinī;
Missā missitumicchantī,
isisiṅgaṁ alambusā.
So ca vegena nikkhamma,
Chetvā dandhaparakkamaṁ;
Tamuttamāsu veṇīsu,
Ajjhappatto parāmasi.
Tamudāvatta kalyāṇī,
palissaji susobhanā;
Cavitamhi brahmacariyā,
yathā taṁ atha tositā.
Manasā agamā indaṁ,
vasantaṁ nandane vane;
Tassā saṅkappamaññāya,
maghavā devakuñjaro.
Pallaṅkaṁ pahiṇī khippaṁ,
sovaṇṇaṁ sopavāhanaṁ;
Sauttaracchadapaññāsaṁ,
sahassapaṭiyatthataṁ.
Tamenaṁ tattha dhāresi,
ure katvāna sobhanā;
Yathā ekamuhuttaṁva,
tīṇi vassāni dhārayi.
Vimado tīhi vassehi,
pabujjhitvāna brāhmaṇo;
Addasāsi haritarukkhe,
samantā aggiyāyanaṁ.
Navapattavanaṁ phullaṁ,
kokilaggaṇaghositaṁ;
Samantā paviloketvā,
rudaṁ assūni vattayi.
“Na juhe na jape mante,
aggihuttaṁ pahāpitaṁ;
Ko nu me pāricariyāya,
pubbe cittaṁ palobhayi.
Araññe me viharato,
yo me tejā ha sambhutaṁ;
Nānāratnaparipūraṁ,
nāvaṁva gaṇhi aṇṇave”.
“Ahaṁ te pāricariyāya,
devarājena pesitā;
Avadhiṁ cittaṁ cittena,
pamādo tvaṁ na bujjhasi”.
“Imāni kira maṁ tāto,
kassapo anusāsati;
Kamalāsadisitthiyo,
tāyo bujjhesi māṇava.
Uregaṇḍāyo bujjhesi,
tāyo bujjhesi māṇava;
Iccānusāsi maṁ tāto,
yathā maṁ anukampako.
Tassāhaṁ vacanaṁ nākaṁ,
pitu vuddhassa sāsanaṁ;
Araññe nimmanussamhi,
svajja jhāyāmi ekako.
Sohaṁ tathā karissāmi,
dhiratthu jīvitena me;
Puna vā tādiso hessaṁ,
maraṇaṁ me bhavissati”.
Tassa tejaṁ vīriyañca,
Dhitiṁ ñatvā avaṭṭhitaṁ;
Sirasā aggahī pāde,
Isisiṅgaṁ alambusā.
“Mā me kujjha mahāvīra,
mā me kujjha mahāise;
Mahā attho mayā ciṇṇo,
tidasānaṁ yasassinaṁ;
Tayā saṅkampitaṁ āsi,
sabbaṁ devapuraṁ tadā”.
“Tāvatiṁsā ca ye devā,
tidasānañca vāsavo;
Tvañca bhadde sukhī hohi,
gaccha kaññe yathāsukhaṁ”.
Tassa pāde gahetvāna,
katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ;
Añjaliṁ paggahetvāna,
tamhā ṭhānā apakkami.
Yo ca tassāsi pallaṅko,
sovaṇṇo sopavāhano;
Sauttaracchadapaññāso,
sahassapaṭiyatthato;
Tameva pallaṅkamāruyha,
agā devāna santike.
Tamokkamiva āyantiṁ,
jalantiṁ vijjutaṁ yathā;
Patīto sumano vitto,
devindo adadā varaṁ.
“Varañce me ado sakka,
sabbabhūtānamissara;
Nisippalobhikā gacche,
etaṁ sakka varaṁ vare”ti.
Alambusājātakaṁ tatiyaṁ.