Jātaka
Paṇṇāsanipāta
Niḷinikāvagga
2 Ummādantījātaka
“Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda,
Pākārena paṇḍumayena guttaṁ;
Kā dissati aggisikhāva dūre,
Vehāyasaṁ pabbataggeva acci.
Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti,
Suṇisā nvayaṁ kassa athopi bhariyā;
Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho,
Avāvaṭā yadi vā atthi bhattā”.
“Ahañhi jānāmi janinda etaṁ,
Matyā ca petyā ca athopi assā;
Taveva so puriso bhūmipāla,
Rattindivaṁ appamatto tavatthe.
Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca,
Amacco ca te aññataro janinda;
Tassesā bhariyābhipārakassa,
Ummādantī nāmadheyyena rāja”.
“Ambho ambho nāmamidaṁ imissā,
Matyā ca petyā ca kataṁ susādhu;
Tadā hi mayhaṁ avalokayantī,
Ummattakaṁ ummadantī akāsi.
Yā puṇṇamāse migamandalocanā,
Upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī;
Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ,
Disvāna pārāvatarattavāsiniṁ.
Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi,
Palobhayantī maṁ yadā udikkhati;
Vijambhamānā harateva me mano,
Jātā vane kimpurisīva pabbate.
Tadā hi brahatī sāmā,
āmuttamaṇikuṇḍalā;
Ekaccavasanā nārī,
migī bhantāvudikkhati.
Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā,
Bāhāmudū candanasāralittā;
Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā,
Nārī upaññissati sīsato subhā.
Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā,
Dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā;
Mudūhi bāhāhi palissajissati,
Brahāvane jātadumaṁva māluvā.
Kadāssu lākhārasarattasucchavī,
Bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī;
Mukhaṁ mukhena upanāmayissati,
Soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṁ.
Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ,
Sabbabhaddaṁ manoramaṁ;
Tato sakassa cittassa,
Nāvabodhāmi kañcinaṁ.
Ummādantimahaṁ daṭṭhā,
āmuttamaṇikuṇḍalaṁ;
Na supāmi divārattiṁ,
sahassaṁva parājito.
Sakko ce me varaṁ dajjā,
so ca labbhetha me varo;
Ekarattaṁ dvirattaṁ vā,
bhaveyyaṁ abhipārako;
Ummādantyā ramitvāna,
sivirājā tato siyaṁ”.
“Bhūtāni me bhūtapatī namassato,
Āgamma yakkho idametadabravi;
Rañño mano ummadantyā niviṭṭho,
Dadāmi te taṁ paricārayassu”.
“Puññā ca dhaṁse amaro na camhi,
Jano ca me pāpamidañca jaññā;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto,
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.
“Janinda nāññatra tayā mayā vā,
Sabbāpi kammassa katassa jaññā;
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā,
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.
“Yo pāpakaṁ kamma karaṁ manusso,
So maññati māyida maññiṁsu aññe;
Passanti bhūtāni karontametaṁ,
Yuttā ca ye honti narā pathabyā.
Añño nu te koci naro pathabyā,
Saddheyya lokasmi na me piyāti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto,
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.
“Addhā piyā mayha janinda esā,
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla;
Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante,
Sīhova selassa guhaṁ upeti”.
“Na pīḷitā attadukhena dhīrā,
Sukhapphalaṁ kamma pariccajanti;
Sammohitā vāpi sukhena mattā,
Na pāpakammañca samācaranti”.
“Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ,
Bhattā patī posako devatā ca;
Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro,
Yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ”.
“Yo issaromhīti karoti pāpaṁ,
Katvā ca so nuttasate paresaṁ;
Na tena so jīvati dīghamāyu,
Devāpi pāpena samekkhare naṁ.
Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ,
Dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ;
Paṭicchakā dāyakā cāpi tattha,
Sukhapphalaññeva karonti kammaṁ.
Añño nu te koci naro pathabyā,
Saddheyya lokasmi na me piyāti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto,
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.
“Addhā piyā mayha janinda esā,
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla;
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā,
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.
“Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ,
Sukhena vā attasukhaṁ dahāti;
Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ,
Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ.
Añño nu te koci naro pathabyā,
Saddheyya lokasmi na me piyāti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto,
Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.
“Janinda jānāsi piyā mamesā,
Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla;
Piyena te dammi piyaṁ janinda,
Piyadāyino deva piyaṁ labhanti”.
“So nūnāhaṁ vadhissāmi,
attānaṁ kāmahetukaṁ;
Na hi dhammaṁ adhammena,
ahaṁ vadhitumussahe”.
“Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda,
Na kāmayāsi naravīra seṭṭha;
Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā,
Mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ”.
“Adūsiyañce abhipāraka tvaṁ,
Cajāsi katte ahitāya tyassa;
Mahā ca te upavādopi assa,
Na cāpi tyassa nagaramhi pakkho”.
“Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ,
Nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ;
Mametamāgacchatu bhūmipāla,
Yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ”.
“Yo neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ,
Ādiyati garahaṁ nopi pūjaṁ;
Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā,
Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā”.
“Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto,
Dhammātisārañca manovighātaṁ;
Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ,
Pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ”.
“Dhammātisārañca manovighātaṁ,
Dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ;
Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ,
Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto”.
“Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda,
Mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi;
Dadāmi te ummadantiṁ pasanno,
Rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ”.
“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ,
Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca;
Nindeyyu devā pitaro ca sabbe,
Pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ”.
“Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ,
Sanegamā jānapadā ca sabbe;
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā,
Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.
“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ,
Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca;
Satañca dhammāni sukittitāni,
Samuddavelāva duraccayāni”.
“Āhuneyyo mesi hitānukampī,
Dhātā vidhātā casi kāmapālo;
Tayī hutā rāja mahapphalā hi,
Kāmena me ummadantiṁ paṭiccha”.
“Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ,
Dhammaṁ acārī mama kattuputta;
Añño nu te ko idha sotthikattā,
Dvipado naro aruṇe jīvaloke”.
“Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi,
Tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho;
So dhammagutto cirameva jīva,
Dhammañca me desaya dhammapāla”.
“Tadiṅgha abhipāraka,
suṇohi vacanaṁ mama;
Dhammaṁ te desayissāmi,
sataṁ āsevitaṁ ahaṁ.
Sādhu dhammaruci rājā,
sādhu paññāṇavā naro;
Sādhu mittānamaddubbho,
pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ.
Akkodhanassa vijite,
ṭhitadhammassa rājino;
Sukhaṁ manussā āsetha,
sītacchāyāya saṅghare.
Na cāhametaṁ abhirocayāmi,
Kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu;
Ye vāpi ñatvāna sayaṁ karonti,
Upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi.
Gavañce taramānānaṁ,
jimhaṁ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti,
nette jimhaṁ gate sati.
Evameva manussesu,
yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṁ carati,
pageva itarā pajā;
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti,
rājā ce hoti adhammiko.
Gavañce taramānānaṁ,
ujuṁ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṁ yanti,
nette ujuṁ gate sati.
Evameva manussesu,
yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṁ carati,
pageva itarā pajā;
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti,
rājā ce hoti dhammiko.
Na cāpāhaṁ adhammena,
amarattamabhipatthaye;
Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ,
vijetuṁ abhipāraka.
Yañhi kiñci manussesu,
ratanaṁ idha vijjati;
Gāvo dāso hiraññañca,
vatthiyaṁ haricandanaṁ.
Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca,
Yañcāpi me candasūriyā abhipālayanti;
Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ,
Majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto.
Netā hitā uggato raṭṭhapālo,
Dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno;
So dhammamevānuvicintayanto,
Tasmā sake cittavase na vatto”.
“Addhā tuvaṁ mahārāja,
niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ;
Karissasi ciraṁ rajjaṁ,
paññā hi tava tādisī.
Etaṁ te anumodāma,
yaṁ dhammaṁ nappamajjasi;
Dhammaṁ pamajja khattiyo,
raṭṭhā cavati issaro.
Dhammaṁ cara mahārāja,
mātāpitūsu khattiya;
Idha dhammaṁ caritvāna,
rāja saggaṁ gamissasi.
Dhammaṁ cara mahārāja,
puttadāresu khattiya;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
mittāmaccesu khattiya;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
vāhanesu balesu ca;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
gāmesu nigamesu ca;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
raṭṭhesu janapadesu ca;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
samaṇabrāhmaṇesu ca;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
migapakkhīsu khattiya;
…pe…
Dhammaṁ cara mahārāja,
dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
Idha dhammaṁ caritvāna,
rāja saggaṁ gamissasi.
Dhammaṁ cara mahārāja,
saindā devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṁ pattā,
mā dhammaṁ rāja pāmado”ti.
Ummādantījātakaṁ dutiyaṁ.