Jātaka
Asītinipāta
Cūḷahaṁsavagga
2. Mahāhaṁsajātaka
“Ete haṁsā pakkamanti,
vakkaṅgā bhayameritā;
Harittaca hemavaṇṇa,
kāmaṁ sumukha pakkama.
Ohāya maṁ ñātigaṇā,
ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ;
Anapekkhamānā gacchanti,
kiṁ eko avahīyasi.
Pateva patataṁ seṭṭha,
natthi baddhe sahāyatā;
Mā anīghāya hāpesi,
kāmaṁ sumukha pakkama”.
“Nāhaṁ dukkhaparetopi,
dhataraṭṭha tuvaṁ jahe;
Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me,
tayā saddhiṁ bhavissati.
Nāhaṁ dukkhaparetopi,
dhataraṭṭha tuvaṁ jahe;
Na maṁ anariyasaṁyutte,
kamme yojetumarahasi.
Sakumāro sakhā tyasmi,
sacitte casmi te ṭhito;
Ñāto senāpati tyāhaṁ,
haṁsānaṁ pavaruttama.
Kathaṁ ahaṁ vikatthissaṁ,
ñātimajjhe ito gato;
Taṁ hitvā patataṁ seṭṭha,
kiṁ te vakkhāmito gato;
Idha pāṇaṁ cajissāmi,
nānariyaṁ kattumussahe”.
“Eso hi dhammo sumukha,
yaṁ tvaṁ ariyapathe ṭhito;
Yo bhattāraṁ sakhāraṁ maṁ,
na pariccattumussahe.
Tañhi me pekkhamānassa,
bhayaṁ na tveva jāyati;
Adhigacchasi tvaṁ mayhaṁ,
evaṁ bhūtassa jīvitaṁ”.
Iccevaṁ mantayantānaṁ,
Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ;
Daṇḍamādāya nesādo,
Āpatī turito bhusaṁ.
Tamāpatantaṁ disvāna,
Sumukho atibrūhayi;
Aṭṭhāsi purato rañño,
Haṁso vissāsayaṁ byathaṁ.
“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha,
na hi bhāyanti tādisā;
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ,
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ;
Tena pariyāpadānena,
khippaṁ pāsā pamokkhasi”.
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
sumukhassa subhāsitaṁ;
Pahaṭṭhalomo nesādo,
añjalissa paṇāmayi.
“Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā,
bhāsanto mānusiṁ dijo;
Ariyaṁ bruvāno vakkaṅgo,
cajanto mānusiṁ giraṁ.
Kiṁ nu tāyaṁ dijo hoti,
mutto baddhaṁ upāsasi;
Ohāya sakuṇā yanti,
kiṁ eko avahīyasi”.
“Rājā me so dijāmitta,
senāpaccassa kārayiṁ;
Tamāpade pariccattuṁ,
nussahe vihagādhipaṁ.
Mahāgaṇāya bhattā me,
mā eko byasanaṁ agā;
Tathā taṁ samma nesāda,
bhattāyaṁ abhito rame”.
“Ariyavattasi vakkaṅga,
yo piṇḍamapacāyasi;
Cajāmi te taṁ bhattāraṁ,
gacchathūbho yathāsukhaṁ”.
“Sace attappayogena,
ohito haṁsapakkhinaṁ;
Paṭigaṇhāma te samma,
etaṁ abhayadakkhiṇaṁ.
No ce attappayogena,
ohito haṁsapakkhinaṁ;
Anissaro muñcamamhe,
theyyaṁ kayirāsi luddaka”.
“Yassa tvaṁ bhatako rañño,
kāmaṁ tasseva pāpaya;
Tattha saṁyamano rājā,
yathābhiññaṁ karissati”.
Iccevaṁ vutto nesādo,
hemavaṇṇe harittace;
Ubho hatthehi saṅgayha,
pañjare ajjhavodahi.
Te pañjaragate pakkhī,
ubho bhassaravaṇṇine;
Sumukhaṁ dhataraṭṭhañca,
luddo ādāya pakkami.
Harīyamāno dhataraṭṭho,
sumukhaṁ etadabravi;
“Bāḷhaṁ bhāyāmi sumukha,
sāmāya lakkhaṇūruyā;
Asmākaṁ vadhamaññāya,
athattānaṁ vadhissati.
Pākahaṁsā ca sumukha,
suhemā hemasuttacā;
Koñcī samuddatīreva,
kapaṇā nūna rucchati”.
“Evaṁ mahanto lokassa,
appameyyo mahāgaṇī;
Ekitthimanusoceyya,
nayidaṁ paññavatāmiva.
Vātova gandhamādeti,
ubhayaṁ chekapāpakaṁ;
Bālo āmakapakkaṁva,
lolo andhova āmisaṁ.
Avinicchayaññu atthesu,
mandova paṭibhāsi maṁ;
Kiccākiccaṁ na jānāsi,
sampatto kālapariyāyaṁ.
Aḍḍhummatto udīresi,
yo seyyā maññasitthiyo;
Bahusādhāraṇā hetā,
soṇḍānaṁva surāgharaṁ.
Māyā cesā marīcī ca,
soko rogo cupaddavo;
Kharā ca bandhanā cetā,
maccupāsā guhāsayā;
Tāsu yo vissase poso,
so naresu narādhamo”.
“Yaṁ vuddhehi upaññātaṁ,
ko taṁ ninditumarahati;
Mahābhūtitthiyo nāma,
lokasmiṁ udapajjisuṁ.
Khiḍḍā paṇihitā tyāsu,
rati tyāsu patiṭṭhitā;
Bījāni tyāsu rūhanti,
yadidaṁ sattā pajāyare;
Tāsu ko nibbide poso,
pāṇamāsajja pāṇibhi.
Tvameva nañño sumukha,
thīnaṁ atthesu yuñjasi;
Tassa tyajja bhaye jāte,
bhītena jāyate mati.
Sabbo hi saṁsayaṁ patto,
bhayaṁ bhīru titikkhati;
Paṇḍitā ca mahantāno,
atthe yuñjanti duyyuje.
Etadatthāya rājāno,
sūramicchanti mantinaṁ;
Paṭibāhati yaṁ sūro,
āpadaṁ attapariyāyaṁ.
Mā no ajja vikantiṁsu,
rañño sūdā mahānase;
Tathā hi vaṇṇo pattānaṁ,
phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi.
Muttopi na icchi uḍḍetuṁ,
Sayaṁ bandhaṁ upāgami;
Sopajja saṁsayaṁ patto,
Atthaṁ gaṇhāhi mā mukhaṁ.
So taṁ yogaṁ payuñjassu,
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ;
Tava pariyāpadānena,
mama pāṇesanaṁ cara”.
“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha,
na hi bhāyanti tādisā;
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ,
yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ;
Mama pariyāpadānena,
khippaṁ pāsā pamokkhasi”.
So luddo haṁsakājena,
rājadvāraṁ upāgami;
“Paṭivedetha maṁ rañño,
dhataraṭṭhāyamāgato”.
Te disvā puññasaṅkāse,
ubho lakkhaṇasammate;
Khalu saṁyamano rājā,
amacce ajjhabhāsatha.
“Detha luddassa vatthāni,
annaṁ pānañca bhojanaṁ;
Kāmaṅkaro hiraññassa,
yāvanto esa icchati”.
Disvā luddaṁ pasannattaṁ,
Kāsirājā tadabravi;
“Yadyāyaṁ samma khemaka,
Puṇṇā haṁsehi tiṭṭhati.
Kathaṁ rucimajjhagataṁ,
pāsahattho upāgami;
Okiṇṇaṁ ñātisaṅghehi,
nimmajjhimaṁ kathaṁ gahi”.
“Ajja me sattamā ratti,
adanāni upāsato;
Padametassa anvesaṁ,
appamatto ghaṭassito.
Athassa padamaddakkhiṁ,
carato adanesanaṁ;
Tatthāhaṁ odahiṁ pāsaṁ,
evaṁ taṁ dijamaggahiṁ”.
“Ludda dve ime sakuṇā,
atha ekoti bhāsasi;
Cittaṁ nu te vipariyattaṁ,
adu kiṁ nu jigīsasi”.
“Yassa lohitakā tālā,
tapanīyanibhā subhā;
Uraṁ saṁhacca tiṭṭhanti,
so me bandhaṁ upāgami.
Athāyaṁ bhassaro pakkhī,
abaddho baddhamāturaṁ;
Ariyaṁ bruvāno aṭṭhāsi,
cajanto mānusiṁ giraṁ”.
“Atha kiṁ dāni sumukha,
Hanuṁ saṁhacca tiṭṭhasi;
Adu me parisaṁ patto,
Bhayā bhīto na bhāsasi”.
“Nāhaṁ kāsipati bhīto,
ogayha parisaṁ tava;
Nāhaṁ bhayā na bhāsissaṁ,
vākyaṁ atthamhi tādise”.
“Na te abhisaraṁ passe,
na rathe napi pattike;
Nāssa cammaṁ va kīṭaṁ vā,
vammite ca dhanuggahe.
Na hiraññaṁ suvaṇṇaṁ vā,
nagaraṁ vā sumāpitaṁ;
Okiṇṇaparikhaṁ duggaṁ,
daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ;
Yattha paviṭṭho sumukha,
bhāyitabbaṁ na bhāyasi”.
“Na me abhisarenattho,
nagarena dhanena vā;
Apathena pathaṁ yāma,
antalikkhecarā mayaṁ.
Sutā ca paṇḍitā tyamhā,
nipuṇā atthacintakā;
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ,
sacce cassa patiṭṭhito.
Kiñca tuyhaṁ asaccassa,
anariyassa karissati;
Musāvādissa luddassa,
bhaṇitampi subhāsitaṁ.
Taṁ brāhmaṇānaṁ vacanā,
imaṁ khemamakārayi;
Abhayañca tayā ghuṭṭhaṁ,
imāyo dasadhā disā.
Ogayha te pokkharaṇiṁ,
vippasannodakaṁ suciṁ;
Pahūtaṁ cādanaṁ tattha,
ahiṁsā cettha pakkhinaṁ.
Idaṁ sutvāna nigghosaṁ,
āgatamha tavantike;
Te te bandhasma pāsena,
etaṁ te bhāsitaṁ musā.
Musāvādaṁ purakkhatvā,
icchālobhañca pāpakaṁ;
Ubho sandhimatikkamma,
asātaṁ upapajjati”.
“Nāparajjhāma sumukha,
napi lobhāva maggahiṁ;
Sutā ca paṇḍitātyattha-
nipuṇā atthacintakā.
Appevatthavatiṁ vācaṁ,
byāhareyyuṁ idhāgatā;
Tathā taṁ samma nesādo,
vutto sumukha maggahi”.
“Neva bhītā kāsipati,
upanītasmi jīvite;
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ,
sampattā kālapariyāyaṁ.
Yo migena migaṁ hanti,
pakkhiṁ vā pana pakkhinā;
Sutena vā sutaṁ kiṇyā,
kiṁ anariyataraṁ tato.
Yo cāriyarudaṁ bhāse,
anariyadhammavassito;
Ubho so dhaṁsate lokā,
idha ceva parattha ca.
Na majjetha yasaṁ patto,
na byādhe pattasaṁsayaṁ;
Vāyametheva kiccesu,
saṁvare vivarāni ca.
Ye vuddhā abbhatikkantā,
sampattā kālapariyāyaṁ;
Idha dhammaṁ caritvāna,
evaṁte tidivaṁ gatā.
Idaṁ sutvā kāsipati,
dhammamattani pālaya;
Dhataraṭṭhañca muñcāhi,
haṁsānaṁ pavaruttamaṁ”.
“Āharantudakaṁ pajjaṁ,
āsanañca mahārahaṁ;
Pañjarato pamokkhāmi,
dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ.
Tañca senāpatiṁ dhīraṁ,
nipuṇaṁ atthacintakaṁ;
Yo sukhe sukhito rañño,
dukkhite hoti dukkhito.
Ediso kho arahati,
piṇḍamasnātu bhattuno;
Yathāyaṁ sumukho rañño,
pāṇasādhāraṇo sakhā”.
Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṁ,
Aṭṭhapādaṁ manoramaṁ;
Maṭṭhaṁ kāsikamatthannaṁ,
Dhataraṭṭho upāvisi.
Kocchañca sabbasovaṇṇaṁ,
veyyagghaparisibbitaṁ;
Sumukho ajjhupāvekkhi,
dhataraṭṭhassanantarā.
Tesaṁ kañcanapattehi,
puthū ādāya kāsiyo;
Haṁsānaṁ abhihāresuṁ,
aggarañño pavāsitaṁ.
Disvā abhihaṭaṁ aggaṁ,
kāsirājena pesitaṁ;
Kusalo khattadhammānaṁ,
tato pucchi anantarā.
“Kaccinnu bhoto kusalaṁ,
kacci bhoto anāmayaṁ;
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ,
dhammena manusāsasi”.
“Kusalañceva me haṁsa,
atho haṁsa anāmayaṁ;
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ,
dhammenaṁ manusāsahaṁ”.
“Kacci bhoto amaccesu,
doso koci na vijjati;
Kacci ca te tavatthesu,
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”.
“Athopi me amaccesu,
doso koci na vijjati;
Athopi te mamatthesu,
nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”.
“Kacci te sādisī bhariyā,
assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā,
tava chandavasānugā”.
“Atho me sādisī bhariyā,
assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā,
mama chandavasānugā”.
“Kacci raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ,
akutociupaddavaṁ;
Asāhasena dhammena,
samena manusāsasi”.
“Atho raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ,
akutociupaddavaṁ;
Asāhasena dhammena,
samena manusāsahaṁ”.
“Kacci santo apacitā,
Asanto parivajjitā;
No ce dhammaṁ niraṅkatvā,
Adhammamanuvattasi”.
“Santo ca me apacitā,
asanto parivajjitā;
Dhammamevānuvattāmi,
adhammo me niraṅkato”.
“Kacci nānāgataṁ dīghaṁ,
samavekkhasi khattiya;
Kacci matto madanīye,
paralokaṁ na santasi”.
“Nāhaṁ anāgataṁ dīghaṁ,
samavekkhāmi pakkhima;
Ṭhito dasasu dhammesu,
paralokaṁ na santase.
Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ,
ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ;
Akkodhaṁ avihiṁsañca,
khantiñca avirodhanaṁ.
Iccete kusale dhamme,
ṭhite passāmi attani;
Tato me jāyate pīti,
somanassañcanappakaṁ.
Sumukho ca acintetvā,
visajji pharusaṁ giraṁ;
Bhāvadosamanaññāya,
asmākāyaṁ vihaṅgamo.
So kuddho pharusaṁ vācaṁ,
nicchāresi ayoniso;
Yānasmesu na vijjanti,
nayidaṁ paññavatāmiva”.
“Atthi me taṁ atisāraṁ,
vegena manujādhipa;
Dhataraṭṭhe ca baddhasmiṁ,
dukkhaṁ me vipulaṁ ahu.
Tvaṁ no pitāva puttānaṁ,
bhūtānaṁ dharaṇīriva;
Asmākaṁ adhipannānaṁ,
khamassu rājakuñjara”.
“Etaṁ te anumodāma,
yaṁ bhāvaṁ na nigūhasi;
Khilaṁ pabhindasi pakkhi,
ujukosi vihaṅgama.
Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi,
kāsirājanivesane;
Rajataṁ jātarūpañca,
muttā veḷuriyā bahū.
Maṇayo saṅkhamuttā ca,
vatthakaṁ haricandanaṁ;
Ajinaṁ dantabhaṇḍañca,
lohaṁ kāḷāyasaṁ bahuṁ;
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ,
issaraṁ vissajāmi vo”.
“Addhā apacitā tyamhā,
sakkatā ca rathesabha;
Dhammesu vattamānānaṁ,
tvaṁ no ācariyo bhava.
Ācariya samanuññātā,
Tayā anumatā mayaṁ;
Taṁ padakkhiṇato katvā,
Ñātiṁ passemurindama”.
Sabbarattiṁ cintayitvā,
mantayitvā yathātathaṁ;
Kāsirājā anuññāsi,
haṁsānaṁ pavaruttamaṁ.
Tato ratyā vivasāne,
sūriyuggamanaṁ pati;
Pekkhato kāsirājassa,
bhavanā te vigāhisuṁ.
Te aroge anuppatte,
disvāna parame dije;
Kekāti makaruṁ haṁsā,
puthusaddo ajāyatha.
Te patītā pamuttena,
bhattunā bhattugāravā;
Samantā parikiriṁsu,
aṇḍajā laddhapaccayā.
Evaṁ mittavataṁ atthā,
sabbe honti padakkhiṇā;
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā,
ñātisaṅghaṁ upāgamunti.
Mahāhaṁsajātakaṁ dutiyaṁ.