Petavatthu
Uragavagga
10. Khallāṭiyapetivatthu
“Kā nu antovimānasmiṁ,
tiṭṭhantī nūpanikkhami;
Upanikkhamassu bhadde,
passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti.
“Aṭṭīyāmi harāyāmi,
naggā nikkhamituṁ bahi;
Kesehamhi paṭicchannā,
puññaṁ me appakaṁ katan”ti.
“Handuttarīyaṁ dadāmi te,
idaṁ dussaṁ nivāsaya;
Idaṁ dussaṁ nivāsetvā,
ehi nikkhama sobhane;
Upanikkhamassu bhadde,
passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti.
“Hatthena hatthe te dinnaṁ,
na mayhaṁ upakappati;
Esetthupāsako saddho,
sammāsambuddhasāvako.
Etaṁ acchādayitvāna,
mama dakkhiṇamādisa;
Tathāhaṁ sukhitā hessaṁ,
sabbakāmasamiddhinī”ti.
Tañca te nhāpayitvāna,
vilimpetvāna vāṇijā;
Vatthehacchādayitvāna,
tassā dakkhiṇamādisuṁ.
Samanantarānuddiṭṭhe,
vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṁ,
dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ.
Tato suddhā sucivasanā,
kāsikuttamadhārinī;
Hasantī vimānā nikkhami,
dakkhiṇāya idaṁ phalanti.
“Sucittarūpaṁ ruciraṁ,
vimānaṁ te pabhāsati;
Devate pucchitācikkha,
kissa kammassidaṁ phalan”ti.
“Bhikkhuno caramānassa,
doṇinimmajjaniṁ ahaṁ;
Adāsiṁ ujubhūtassa,
vippasannena cetasā.
Tassa kammassa kusalassa,
vipākaṁ dīghamantaraṁ;
Anubhomi vimānasmiṁ,
tañca dāni parittakaṁ.
Uddhaṁ catūhi māsehi,
kālakiriyā bhavissati;
Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ,
nirayaṁ papatissahaṁ.
Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ,
vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ;
Ayopākārapariyantaṁ,
ayasā paṭikujjitaṁ.
Tassa ayomayā bhūmi,
jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṁ,
pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ,
dukkhaṁ vedissa vedanaṁ;
Phalañca pāpakammassa,
tasmā socāmahaṁ bhusan”ti.
Khallāṭiyapetivatthu dasamaṁ.