Petavatthu
Ubbarivagga
3. Mattāpetivatthu
“Naggā dubbaṇṇarūpāsi,
kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike kisike,
kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti.
“Ahaṁ mattā tuvaṁ tissā,
sapattī te pure ahuṁ;
Pāpakammaṁ karitvāna,
petalokaṁ ito gatā”ti.
“Kiṁ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṁ kataṁ;
Kissa kammavipākena,
petalokaṁ ito gatā”ti.
“Caṇḍī ca pharusā cāsiṁ,
issukī maccharī saṭhā;
Tāhaṁ duruttaṁ vatvāna,
petalokaṁ ito gatā”ti.
“Sabbaṁ ahampi jānāmi,
yathā tvaṁ caṇḍikā ahu;
Aññañca kho taṁ pucchāmi,
kenāsi paṁsukunthitā”ti.
“Sīsaṁnhātā tuvaṁ āsi,
sucivatthā alaṅkatā;
Ahañca kho adhimattaṁ,
samalaṅkatatarā tayā.
Tassā me pekkhamānāya,
sāmikena samantayi;
Tato me issā vipulā,
kodho me samajāyatha.
Tato paṁsuṁ gahetvāna,
paṁsunā taṁ hi okiriṁ;
Tassa kammavipākena,
tenamhi paṁsukunthitā”ti.
“Sabbaṁ ahampi jānāmi,
paṁsunā maṁ tvamokiri;
Aññañca kho taṁ pucchāmi,
kena khajjasi kacchuyā”ti.
“Bhesajjahārī ubhayo,
vanantaṁ agamimhase;
Tvañca bhesajjamāhari,
ahañca kapikacchuno.
Tassā tyājānamānāya,
seyyaṁ tyāhaṁ samokiriṁ;
Tassa kammavipākena,
tena khajjāmi kacchuyā”ti.
“Sabbaṁ ahampi jānāmi,
seyyaṁ me tvaṁ samokiri;
Aññañca kho taṁ pucchāmi,
kenāsi naggiyā tuvan”ti.
“Sahāyānaṁ samayo āsi,
ñātīnaṁ samitī ahu;
Tvañca āmantitā āsi,
sasāminī no ca kho ahaṁ.
Tassā tyājānamānāya,
dussaṁ tyāhaṁ apānudiṁ;
Tassa kammavipākena,
tenamhi naggiyā ahan”ti.
“Sabbaṁ ahampi jānāmi,
dussaṁ me tvaṁ apānudi;
Aññañca kho taṁ pucchāmi,
kenāsi gūthagandhinī”ti.
“Tava gandhañca mālañca,
paccagghañca vilepanaṁ;
Gūthakūpe atāresiṁ,
taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā;
Tassa kammavipākena,
tenamhi gūthagandhinī”ti.
“Sabbaṁ ahampi jānāmi,
taṁ pāpaṁ pakataṁ tayā;
Aññañca kho taṁ pucchāmi,
kenāsi duggatā tuvan”ti.
“Ubhinnaṁ samakaṁ āsi,
yaṁ gehe vijjate dhanaṁ;
Santesu deyyadhammesu,
dīpaṁ nākāsimattano;
Tassa kammavipākena,
tenamhi duggatā ahaṁ.
Tadeva maṁ tvaṁ avaca,
‘pāpakammaṁ nisevasi;
Na hi pāpehi kammehi,
sulabhā hoti suggatī’”ti.
“Vāmato maṁ tvaṁ paccesi,
athopi maṁ usūyasi;
Passa pāpānaṁ kammānaṁ,
vipāko hoti yādiso.
Te gharā tā ca dāsiyo,
tānevābharaṇānime;
Te aññe paricārenti,
na bhogā honti sassatā.
Idāni bhūtassa pitā,
āpaṇā gehamehiti;
Appeva te dade kiñci,
mā su tāva ito agā”ti.
“Naggā dubbaṇṇarūpāmhi,
kisā dhamanisanthatā;
Kopīnametaṁ itthīnaṁ,
mā maṁ bhūtapitāddasā”ti.
“Handa kiṁ vā tyāhaṁ dammi,
Kiṁ vā tedha karomahaṁ;
Yena tvaṁ sukhitā assa,
Sabbakāmasamiddhinī”ti.
“Cattāro bhikkhū saṅghato,
cattāro pana puggale;
Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā,
mama dakkhiṇamādisa;
Tadāhaṁ sukhitā hessaṁ,
sabbakāmasamiddhinī”ti.
Sādhūti sā paṭissutvā,
bhojayitvāṭṭha bhikkhavo;
Vatthehacchādayitvāna,
tassā dakkhiṇamādisī.
Samanantarānuddiṭṭhe,
vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṁ,
dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ.
Tato suddhā sucivasanā,
kāsikuttamadhārinī;
Vicittavatthābharaṇā,
sapattiṁ upasaṅkami.
“Abhikkantena vaṇṇena,
yā tvaṁ tiṭṭhasi devate;
Obhāsentī disā sabbā,
osadhī viya tārakā.
Kena tetādiso vaṇṇo,
kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā,
ye keci manaso piyā.
Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve,
Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ;
Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.
“Ahaṁ mattā tuvaṁ tissā,
sapattī te pure ahuṁ;
Pāpakammaṁ karitvāna,
petalokaṁ ito gatā.
Tava dinnena dānena,
modāmi akutobhayā;
Ciraṁ jīvāhi bhagini,
saha sabbehi ñātibhi;
Asokaṁ virajaṁ ṭhānaṁ,
āvāsaṁ vasavattinaṁ.
Idha dhammaṁ caritvāna,
Dānaṁ datvāna sobhane;
Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ,
Aninditā saggamupehi ṭhānan”ti.
Mattāpetivatthu tatiyaṁ.