Petavatthu
Cūḷavagga
10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu
“Antalikkhasmiṁ tiṭṭhanto,
Duggandho pūti vāyasi;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṁ,
Khādanti kiṁ kammamakāsi pubbe.
Tato satthaṁ gahetvāna,
okkantanti punappunaṁ;
Khārena paripphositvā,
okkantanti punappunaṁ.
Kiṁ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṁ kataṁ;
Kissa kammavipākena,
idaṁ dukkhaṁ nigacchasī”ti.
“Ahaṁ rājagahe ramme,
ramaṇīye giribbaje;
Issaro dhanadhaññassa,
supahūtassa mārisa.
Tassāyaṁ me bhariyā ca,
dhītā ca suṇisā ca me;
Tā mālaṁ uppalañcāpi,
paccagghañca vilepanaṁ;
Thūpaṁ harantiyo vāresiṁ,
taṁ pāpaṁ pakataṁ mayā.
Chaḷāsītisahassāni,
mayaṁ paccattavedanā;
Thūpapūjaṁ vivaṇṇetvā,
paccāma niraye bhusaṁ.
Ye ca kho thūpapūjāya,
vattante arahato mahe;
Ādīnavaṁ pakāsenti,
vivecayetha ne tato.
Imā ca passa āyantiyo,
Māladhārī alaṅkatā;
Mālāvipākaṁnubhontiyo,
Samiddhā ca tā yasassiniyo.
Tañca disvāna accheraṁ,
abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ;
Namo karonti sappaññā,
vandanti taṁ mahāmuniṁ.
Sohaṁ nūna ito gantvā,
yoniṁ laddhāna mānusiṁ;
Thūpapūjaṁ karissāmi,
appamatto punappunan”ti.
Dhātuvivaṇṇapetavatthu dasamaṁ.
Cūḷavaggo tatiyo.
Tassuddānaṁ
Abhijjamāno kuṇḍiyo,
rathakārī bhusena ca;
Kumāro gaṇikā ceva,
dve luddā piṭṭhipūjanā;
Vaggo tena pavuccatīti.