Petavatthu
Mahāvagga
1. Ambasakkarapetavatthu
Vesālī nāma nagaratthi vajjīnaṁ,
Tattha ahu licchavi ambasakkaro;
Disvāna petaṁ nagarassa bāhiraṁ,
Tattheva pucchittha taṁ kāraṇatthiko.
“Seyyā nisajjā nayimassa atthi,
Abhikkamo natthi paṭikkamo ca;
Asitapītakhāyitavatthabhogā,
Paricārikā sāpi imassa natthi.
Ye ñātakā diṭṭhasutā suhajjā,
Anukampakā yassa ahesuṁ pubbe;
Daṭṭhumpi te dāni na taṁ labhanti,
Virājitatto hi janena tena.
Na oggatattassa bhavanti mittā,
Jahanti mittā vikalaṁ viditvā;
Atthañca disvā parivārayanti,
Bahū mittā uggatattassa honti.
Nihīnatto sabbabhogehi kiccho,
Sammakkhito samparibhinnagatto;
Ussāvabindūva palimpamāno,
Ajja suve jīvitassūparodho.
Etādisaṁ uttamakicchappattaṁ,
Uttāsitaṁ pucimandassa sūle;
‘Atha tvaṁ kena vaṇṇena vadesi yakkha,
Jīva bho jīvitameva seyyo’”ti.
“Sālohito esa ahosi mayhaṁ,
Ahaṁ sarāmi purimāya jātiyā;
Disvā ca me kāruññamahosi rāja,
Mā pāpadhammo nirayaṁ patāyaṁ.
Ito cuto licchavi esa poso,
Sattussadaṁ nirayaṁ ghorarūpaṁ;
Upapajjati dukkaṭakammakārī,
Mahābhitāpaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ.
Anekabhāgena guṇena seyyo,
Ayameva sūlo nirayena tena;
Ekantadukkhaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ,
Ekantatibbaṁ nirayaṁ patāyaṁ.
Idañca sutvā vacanaṁ mameso,
Dukkhūpanīto vijaheyya pāṇaṁ;
Tasmā ahaṁ santike na bhaṇāmi,
Mā me kato jīvitassūparodho”.
“Aññāto eso purisassa attho,
Aññampi icchāmase pucchituṁ tuvaṁ;
Okāsakammaṁ sace no karosi,
Pucchāma taṁ no na ca kujjhitabban”ti.
“Addhā paṭiññā me tadā ahu,
Nācikkhanā appasannassa hoti;
Akāmā saddheyyavacoti katvā,
Pucchassu maṁ kāmaṁ yathā visayhan”ti.
“Yaṁ kiñcahaṁ cakkhunā passissāmi,
Sabbampi tāhaṁ abhisaddaheyyaṁ;
Disvāva taṁ nopi ce saddaheyyaṁ,
Kareyyāsi me yakkha niyassakamman”ti.
“Saccappaṭiññā tava mesā hotu,
Sutvāna dhammaṁ labha suppasādaṁ;
Aññatthiko no ca paduṭṭhacitto,
Yaṁ te sutaṁ asutañcāpi dhammaṁ;
Sabbampi akkhissaṁ yathā pajānanti”.
“Setena assena alaṅkatena,
Upayāsi sūlāvutakassa santike;
Yānaṁ idaṁ abbhutaṁ dassaneyyaṁ,
Kissetaṁ kammassa ayaṁ vipāko”ti.
“Vesāliyā nagarassa majjhe,
Cikkhallamagge narakaṁ ahosi;
Gosīsamekāhaṁ pasannacitto,
Setaṁ gahetvā narakasmiṁ nikkhipiṁ.
Etasmiṁ pādāni patiṭṭhapetvā,
Mayañca aññe ca atikkamimhā;
Yānaṁ idaṁ abbhutaṁ dassaneyyaṁ,
Tasseva kammassa ayaṁ vipāko”ti.
“Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati,
Gandho ca te sabbadisā pavāyati;
Yakkhiddhipattosi mahānubhāvo,
Naggo cāsi kissa ayaṁ vipāko”ti.
“Akkodhano niccapasannacitto,
Saṇhāhi vācāhi janaṁ upemi;
Tasseva kammassa ayaṁ vipāko,
Dibbo me vaṇṇo satataṁ pabhāsati.
Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṁ,
Disvāna mantemi pasannacitto;
Tasseva kammassa ayaṁ vipāko,
Dibbo me gandho satataṁ pavāyati.
Sahāyānaṁ titthasmiṁ nhāyantānaṁ,
Thale gahetvā nidahissa dussaṁ;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto,
Tenamhi naggo kasirā ca vuttī”ti.
“Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṁ,
Tassedisaṁ kammavipākamāhu;
Akīḷamāno pana yo karoti,
Kiṁ tassa kammassa vipākamāhū”ti.
“Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā,
Kāyena vācāya ca saṅkiliṭṭhā;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ,
Asaṁsayaṁ te nirayaṁ upenti.
Apare pana sugatimāsamānā,
Dāne ratā saṅgahitattabhāvā;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ,
Asaṁsayaṁ te sugatiṁ upentī”ti.
“Taṁ kinti jāneyyamahaṁ avecca,
Kalyāṇapāpassa ayaṁ vipāko;
Kiṁ vāhaṁ disvā abhisaddaheyyaṁ,
Ko vāpi maṁ saddahāpeyya etan”ti.
“Disvā ca sutvā abhisaddahassu,
Kalyāṇapāpassa ayaṁ vipāko;
Kalyāṇapāpe ubhaye asante,
Siyā nu sattā sugatā duggatā vā.
No cettha kammāni kareyyuṁ maccā,
Kalyāṇapāpāni manussaloke;
Nāhesuṁ sattā sugatā duggatā vā,
Hīnā paṇītā ca manussaloke.
Yasmā ca kammāni karonti maccā,
Kalyāṇapāpāni manussaloke;
Tasmā hi sattā sugatā duggatā vā,
Hīnā paṇītā ca manussaloke.
Dvayajja kammānaṁ vipākamāhu,
Sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṁ;
Tā devatāyo paricārayanti,
Paccanti bālā dvayataṁ apassino.
Na matthi kammāni sayaṅkatāni,
Datvāpi me natthi yo ādiseyya;
Acchādanaṁ sayanamathannapānaṁ,
Tenamhi naggo kasirā ca vuttī”ti.
“Siyā nu kho kāraṇaṁ kiñci yakkha,
Acchādanaṁ yena tuvaṁ labhetha;
Ācikkha me tvaṁ yadatthi hetu,
Saddhāyikaṁ hetuvaco suṇomā”ti.
“Kappitako nāma idhatthi bhikkhu,
Jhāyī susīlo arahā vimutto;
Guttindriyo saṁvutapātimokkho,
Sītibhūto uttamadiṭṭhipatto.
Sakhilo vadaññū suvaco sumukho,
Svāgamo suppaṭimuttako ca;
Puññassa khettaṁ araṇavihārī,
Devamanussānañca dakkhiṇeyyo.
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
Mutto visallo amamo avaṅko;
Nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo,
Tisso vijjā anuppatto jutimā.
Appaññāto disvāpi na ca sujāno,
Munīti naṁ vajjisu voharanti;
Jānanti taṁ yakkhabhūtā anejaṁ,
Kalyāṇadhammaṁ vicarantaṁ loke.
Tassa tuvaṁ ekayugaṁ duve vā,
Mamuddisitvāna sace dadetha;
Paṭiggahītāni ca tāni assu,
Mamañca passetha sannaddhadussan”ti.
“Kasmiṁ padese samaṇaṁ vasantaṁ,
Gantvāna passemu mayaṁ idāni;
Yo majja kaṅkhaṁ vicikicchitañca,
Diṭṭhīvisūkāni vinodayeyyā”ti.
“Eso nisinno kapinaccanāyaṁ,
Parivārito devatāhi bahūhi;
Dhammiṁ kathaṁ bhāsati saccanāmo,
Sakasmimācerake appamatto”ti.
“Tathāhaṁ kassāmi gantvā idāni,
Acchādayissaṁ samaṇaṁ yugena;
Paṭiggahitāni ca tāni assu,
Tuvañca passemu sannaddhadussan”ti.
“Mā akkhaṇe pabbajitaṁ upāgami,
Sādhu vo licchavi nesa dhammo;
Tato ca kāle upasaṅkamitvā,
Tattheva passāhi raho nisinnan”ti.
Tathāti vatvā agamāsi tattha,
Parivārito dāsagaṇena licchavi;
So taṁ nagaraṁ upasaṅkamitvā,
Vāsūpagacchittha sake nivesane.
Tato ca kāle gihikiccāni katvā,
Nhatvā pivitvā ca khaṇaṁ labhitvā;
Viceyya peḷāto ca yugāni aṭṭha,
Gāhāpayī dāsagaṇena licchavi.
So taṁ padesaṁ upasaṅkamitvā,
Taṁ addasa samaṇaṁ santacittaṁ;
Paṭikkantaṁ gocarato nivattaṁ,
Sītibhūtaṁ rukkhamūle nisinnaṁ.
Tamenamavoca upasaṅkamitvā,
Appābādhaṁ phāsuvihārañca pucchi;
“Vesāliyaṁ licchavihaṁ bhadante,
Jānanti maṁ licchavi ambasakkaro.
Imāni me aṭṭha yugā subhāni,
Paṭigaṇha bhante padadāmi tuyhaṁ;
Teneva atthena idhāgatosmi,
Yathā ahaṁ attamano bhaveyyan”ti.
“Dūratova samaṇabrāhmaṇā ca,
Nivesanaṁ te parivajjayanti;
Pattāni bhijjanti ca te nivesane,
Saṅghāṭiyo cāpi vidālayanti.
Athāpare pādakuṭhārikāhi,
Avaṁsirā samaṇā pātayanti;
Etādisaṁ pabbajitā vihesaṁ,
Tayā kataṁ samaṇā pāpuṇanti.
Tiṇena telampi na tvaṁ adāsi,
Muḷhassa maggampi na pāvadāsi;
Andhassa daṇḍaṁ sayamādiyāsi,
Etādiso kadariyo asaṁvuto tuvaṁ;
Atha tvaṁ kena vaṇṇena kimeva disvā,
Amhehi saha saṁvibhāgaṁ karosī”ti.
“Paccemi bhante yaṁ tvaṁ vadesi,
Vihesayiṁ samaṇe brāhmaṇe ca;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto,
Etampi me dukkaṭameva bhante.
Khiḍḍāya yakkho pasavitvā pāpaṁ,
Vedeti dukkhaṁ asamattabhogī;
Daharo yuvā nagganiyassa bhāgī,
Kiṁ su tato dukkhatarassa hoti.
Taṁ disvā saṁvegamalatthaṁ bhante,
Tappaccayā vāpi dadāmi dānaṁ;
Paṭigaṇha bhante vatthayugāni aṭṭha,
Yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo”ti.
“Addhā hi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ,
Dadato ca te akkhayadhammamatthu;
Paṭigaṇhāmi te vatthayugāni aṭṭha,
Yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo”ti.
Tato hi so ācamayitvā licchavi,
Therassa datvāna yugāni aṭṭha;
Paṭiggahitāni ca tāni assu,
Yakkhañca passetha sannaddhadussaṁ.
Tamaddasā candanasāralittaṁ,
Ājaññamārūḷhamuḷāravaṇṇaṁ;
Alaṅkataṁ sādhunivatthadussaṁ,
Parivāritaṁ yakkhamahiddhipattaṁ.
So taṁ disvā attamano udaggo,
Pahaṭṭhacitto ca subhaggarūpo;
Kammañca disvāna mahāvipākaṁ,
Sandiṭṭhikaṁ cakkhunā sacchikatvā.
Tamenamavoca upasaṅkamitvā,
“Dassāmi dānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi,
Tuvañca me yakkha bahūpakāro”ti.
“Tuvañca me licchavi ekadesaṁ,
Adāsi dānāni amoghametaṁ;
Svāhaṁ karissāmi tayāva sakkhiṁ,
Amānuso mānusakena saddhin”ti.
“Gatī ca bandhū ca parāyaṇañca,
Mitto mamāsi atha devatā me;
Yācāmi taṁ pañjaliko bhavitvā,
Icchāmi taṁ yakkha punāpi daṭṭhun”ti.
“Sace tuvaṁ assaddho bhavissasi,
Kadariyarūpo vippaṭipannacitto;
Tvaṁ neva maṁ lacchasi dassanāya,
Disvā ca taṁ nopi ca ālapissaṁ.
Sace pana tvaṁ bhavissasi dhammagāravo,
Dāne rato saṅgahitattabhāvo;
Opānabhūto samaṇabrāhmaṇānaṁ,
Evaṁ mamaṁ lacchasi dassanāya.
Disvā ca taṁ ālapissaṁ bhadante,
Imañca sūlato lahuṁ pamuñca;
Yatonidānaṁ akarimha sakkhiṁ,
Maññāmi sūlāvutakassa kāraṇā.
Te aññamaññaṁ akarimha sakkhiṁ,
Ayañca sūlato lahuṁ pamutto;
Sakkacca dhammāni samācaranto,
Mucceyya so nirayā ca tamhā;
Kammaṁ siyā aññatra vedanīyaṁ.
Kappitakañca upasaṅkamitvā,
Teneva saha saṁvibhajitvā kāle;
Sayaṁ mukhenūpanisajja puccha,
So te akkhissati etamatthaṁ.
Tameva bhikkhuṁ upasaṅkamitvā,
Pucchassu aññatthiko no ca paduṭṭhacitto;
So te sutaṁ asutañcāpi dhammaṁ,
Sabbampi akkhissati yathā pajānan”ti.
So tattha rahassaṁ samullapitvā,
Sakkhiṁ karitvāna amānusena;
Pakkāmi so licchavīnaṁ sakāsaṁ,
Atha bravi parisaṁ sannisinnaṁ.
“Suṇantu bhonto mama ekavākyaṁ,
Varaṁ varissaṁ labhissāmi atthaṁ;
Sūlāvuto puriso luddakammo,
Paṇihitadaṇḍo anusattarūpo.
Ettāvatā vīsatirattimattā,
Yato āvuto neva jīvati na mato;
Tāhaṁ mocayissāmi dāni,
Yathāmatiṁ anujānātu saṅgho”ti.
“Etañca aññañca lahuṁ pamuñca,
Ko taṁ vadetha tathā karontaṁ;
Yathā pajānāsi tathā karohi,
Yathāmatiṁ anujānāti saṅgho”ti.
So taṁ padesaṁ upasaṅkamitvā,
Sūlāvutaṁ mocayi khippameva;
“Mā bhāyi sammā”ti ca taṁ avoca,
Tikicchakānañca upaṭṭhapesi.
“Kappitakañca upasaṅkamitvā,
Teneva saha saṁvibhajitvā kāle;
Sayaṁ mukhenūpanisajja licchavi,
Tatheva pucchittha naṁ kāraṇatthiko.
Sūlāvuto puriso luddakammo,
Paṇihitadaṇḍo anusattarūpo;
Ettāvatā vīsatirattimattā,
Yato āvuto neva jīvati na mato.
So mocito gantvā mayā idāni,
Etassa yakkhassa vaco hi bhante;
Siyā nu kho kāraṇaṁ kiñcideva,
Yena so nirayaṁ no vajeyya.
Ācikkha bhante yadi atthi hetu,
Saddhāyikaṁ hetuvaco suṇoma;
Na tesaṁ kammānaṁ vināsamatthi,
Avedayitvā idha byantibhāvo”ti.
“Sace sa dhammāni samācareyya,
Sakkacca rattindivamappamatto;
Mucceyya so nirayā ca tamhā,
Kammaṁ siyā aññatra vedanīyan”ti.
“Aññāto eso purisassa attho,
Mamampi dāni anukampa bhante;
Anusāsa maṁ ovada bhūripañña,
Yathā ahaṁ no nirayaṁ vajeyyan”ti.
“Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ upehi,
Dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca,
Akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
Pāṇātipātā viramassu khippaṁ,
Loke adinnaṁ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā abhāṇī,
Sakena dārena ca hohi tuṭṭho;
Imañca ariyaṁ aṭṭhaṅgavarenupetaṁ,
Samādiyāhi kusalaṁ sukhudrayaṁ.
Cīvaraṁ piṇḍapātañca,
paccayaṁ sayanāsanaṁ;
Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ,
vatthasenāsanāni ca;
Dadāhi ujubhūtesu,
vippasannena cetasā.
Bhikkhūpi sīlasampanne,
vītarāge bahussute;
Tappehi annapānena,
sadā puññaṁ pavaḍḍhati.
Evañca dhammāni samācaranto,
Sakkacca rattindivamappamatto;
Muñca tuvaṁ nirayā ca tamhā,
Kammaṁ siyā aññatra vedanīyan”ti.
“Ajjeva buddhaṁ saraṇaṁ upemi,
Dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca,
Akhaṇḍaphullāni samādiyāmi.
Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ,
Loke adinnaṁ parivajjayāmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi,
Sakena dārena ca homi tuṭṭho;
Imañca ariyaṁ aṭṭhaṅgavarenupetaṁ,
Samādiyāmi kusalaṁ sukhudrayaṁ.
Cīvaraṁ piṇḍapātañca,
paccayaṁ sayanāsanaṁ;
Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ,
vatthasenāsanāni ca.
Bhikkhū ca sīlasampanne,
vītarāge bahussute;
Dadāmi na vikampāmi,
buddhānaṁ sāsane rato”ti.
Etādiso licchavi ambasakkaro,
Vesāliyaṁ aññataro upāsako;
Saddho mudū kārakaro ca bhikkhu,
Saṅghañca sakkacca tadā upaṭṭhahi.
Sūlāvuto ca arogo hutvā,
Serī sukhī pabbajjaṁ upāgami;
Bhikkhuñca āgamma kappitakuttamaṁ,
Ubhopi sāmaññaphalāni ajjhaguṁ.
Etādisā sappurisāna sevanā,
Mahapphalā hoti sataṁ vijānataṁ;
Sūlāvuto aggaphalaṁ aphassayi,
Phalaṁ kaniṭṭhaṁ pana ambasakkaroti.
Ambasakkarapetavatthu paṭhamaṁ.