Petavatthu
Mahāvagga
7. Rājaputtapetavatthu
Pubbe katānaṁ kammānaṁ,
vipāko mathaye manaṁ;
Rūpe sadde rase gandhe,
phoṭṭhabbe ca manorame.
Naccaṁ gītaṁ ratiṁ khiḍḍaṁ,
anubhutvā anappakaṁ;
Uyyāne paricaritvā,
pavisanto giribbajaṁ.
Isiṁ sunetta maddakkhi,
attadantaṁ samāhitaṁ;
Appicchaṁ hirisampannaṁ,
uñche pattagate rataṁ.
Hatthikkhandhato oruyha,
laddhā bhanteti cābravi;
Tassa pattaṁ gahetvāna,
uccaṁ paggayha khattiyo.
Thaṇḍile pattaṁ bhinditvā,
hasamāno apakkami;
“Rañño kitavassāhaṁ putto,
kiṁ maṁ bhikkhu karissasi”.
Tassa kammassa pharusassa,
vipāko kaṭuko ahu;
Yaṁ rājaputto vedesi,
nirayamhi samappito.
Chaḷeva caturāsīti,
vassāni navutāni ca;
Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho,
niraye katakibbiso.
Uttānopi ca paccittha,
nikujjo vāmadakkhiṇo;
Uddhampādo ṭhito ceva,
ciraṁ bālo apaccatha.
Bahūni vassasahassāni,
pūgāni nahutāni ca;
Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho,
niraye katakibbiso.
Etādisaṁ kho kaṭukaṁ,
appaduṭṭhappadosinaṁ;
Paccanti pāpakammantā,
isimāsajja subbataṁ.
So tattha bahuvassāni,
vedayitvā bahuṁ dukhaṁ;
Khuppipāsahato nāma,
peto āsi tato cuto.
Etamādīnavaṁ ñatvā,
issaramadasambhavaṁ;
Pahāya issaramadaṁ,
nivātamanuvattaye.
Diṭṭheva dhamme pāsaṁso,
yo buddhesu sagāravo;
Kāyassa bhedā sappañño,
saggaṁ so upapajjatīti.
Rājaputtapetavatthu sattamaṁ.