Therāpadāna
Subhūtivagga
1. Subhūtittheraapadāna
“Himavantassāvidūre,
nisabho nāma pabbato;
Assamo sukato mayhaṁ,
paṇṇasālā sumāpitā.
Kosiyo nāma nāmena,
jaṭilo uggatāpano;
Ekākiyo adutiyo,
vasāmi nisabhe tadā.
Phalaṁ mūlañca paṇṇañca,
na bhuñjāmi ahaṁ tadā;
Pavattaṁva supātāhaṁ,
upajīvāmi tāvade.
Nāhaṁ kopemi ājīvaṁ,
cajamānopi jīvitaṁ;
Ārādhemi sakaṁ cittaṁ,
vivajjemi anesanaṁ.
Rāgūpasaṁhitaṁ cittaṁ,
yadā uppajjate mama;
Sayaṁva paccavekkhāmi,
ekaggo taṁ damemahaṁ.
‘Rajjase rajjanīye ca,
dussanīye ca dussase;
Muyhase mohanīye ca,
nikkhamassu vanā tuvaṁ.
Visuddhānaṁ ayaṁ vāso,
nimmalānaṁ tapassinaṁ;
Mā kho visuddhaṁ dūsesi,
nikkhamassu vanā tuvaṁ.
Agāriko bhavitvāna,
yadā puttaṁ labhissasi;
Ubhopi mā virādhesi,
nikkhamassu vanā tuvaṁ.
Chavālātaṁ yathā kaṭṭhaṁ,
na kvaci kiccakārakaṁ;
Neva gāme araññe vā,
na hi taṁ kaṭṭhasammataṁ.
Chavālātūpamo tvaṁsi,
na gihī nāpi saññato;
Ubhato muttako ajja,
nikkhamassu vanā tuvaṁ.
Siyā nu kho tava etaṁ,
ko pajānāti te idaṁ;
Saddhādhuraṁ vahisi me,
kosajjabahulāya ca.
Jigucchissanti taṁ viññū,
asuciṁ nāgariko yathā;
Ākaḍḍhitvāna isayo,
codayissanti taṁ sadā.
Taṁ viññū pavadissanti,
samatikkantasāsanaṁ;
Saṁvāsaṁ alabhanto hi,
kathaṁ jīvihisi tuvaṁ.
Tidhā pabhinnaṁ mātaṅgaṁ,
kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ;
Balī nāgo upagantvā,
yūthā nīharate gajaṁ.
Yūthā vinissaṭo santo,
sukhaṁ sātaṁ na vindati;
Dukkhito vimano hoti,
pajjhāyanto pavedhati.
Tatheva jaṭilā tampi,
nīharissanti dummatiṁ;
Tehi tvaṁ nissaṭo santo,
sukhaṁ sātaṁ na lacchasi.
Divā vā yadi vā rattiṁ,
sokasallasamappito;
Ḍayhasi pariḷāhena,
gajo yūthāva nissaṭo.
Jātarūpaṁ yathā kūṭaṁ,
neva jhāyati katthaci;
Tathā sīlavihīno tvaṁ,
na jhāyissasi katthaci.
Agāraṁ vasamānopi,
kathaṁ jīvihisi tuvaṁ;
Mattikaṁ pettikañcāpi,
natthi te nihitaṁ dhanaṁ.
Sayaṁ kammaṁ karitvāna,
gatte sedaṁ pamocayaṁ;
Evaṁ jīvihisi gehe,
sādhu te taṁ na ruccati.
Evāhaṁ tattha vāremi,
saṅkilesagataṁ manaṁ;
Nānādhammakathaṁ katvā,
pāpā cittaṁ nivārayiṁ’.
Evaṁ me viharantassa,
appamādavihārino;
Tiṁsavassasahassāni,
vipine me atikkamuṁ.
Appamādarataṁ disvā,
uttamatthaṁ gavesakaṁ;
Padumuttarasambuddho,
āgacchi mama santikaṁ.
Timbarūsakavaṇṇābho,
appameyyo anūpamo;
Rūpenāsadiso buddho,
ākāse caṅkamī tadā.
Suphullo sālarājāva,
vijjūvabbhaghanantare;
Ñāṇenāsadiso buddho,
ākāse caṅkamī tadā.
Sīharājāvasambhīto,
gajarājāva dappito;
Lāsito byaggharājāva,
ākāse caṅkamī tadā.
Siṅgīnikkhasavaṇṇābho,
khadiraṅgārasannibho;
Maṇi yathā jotiraso,
ākāse caṅkamī tadā.
Visuddhakelāsanibho,
puṇṇamāyeva candimā;
Majjhanhikeva sūriyo,
ākāse caṅkamī tadā.
Disvā nabhe caṅkamantaṁ,
evaṁ cintesahaṁ tadā;
‘Devo nu kho ayaṁ satto,
udāhu manujo ayaṁ.
Na me suto vā diṭṭho vā,
mahiyā ediso naro;
Api mantapadaṁ atthi,
ayaṁ satthā bhavissati’.
Evāhaṁ cintayitvāna,
sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ;
Nānāpupphañca gandhañca,
sannipātesahaṁ tadā.
Pupphāsanaṁ paññapetvā,
sādhucittaṁ manoramaṁ;
Narasārathinaṁ aggaṁ,
idaṁ vacanamabraviṁ.
‘Idaṁ me āsanaṁ vīra,
paññattaṁ tavanucchavaṁ;
Hāsayanto mamaṁ cittaṁ,
nisīda kusumāsane’.
Nisīdi tattha bhagavā,
asambhītova kesarī;
Sattarattindivaṁ buddho,
pavare kusumāsane.
Namassamāno aṭṭhāsiṁ,
sattarattindivaṁ ahaṁ;
Vuṭṭhahitvā samādhimhā,
satthā loke anuttaro;
Mama kammaṁ pakittento,
idaṁ vacanamabravi.
‘Bhāvehi buddhānussatiṁ,
bhāvanānamanuttaraṁ;
Imaṁ satiṁ bhāvayitvā,
pūrayissasi mānasaṁ.
Tiṁsakappasahassāni,
devaloke ramissasi;
Asītikkhattuṁ devindo,
devarajjaṁ karissasi;
Sahassakkhattuṁ cakkavattī,
rājā raṭṭhe bhavissasi.
Padesarajjaṁ vipulaṁ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṁ;
Anubhossasi taṁ sabbaṁ,
buddhānussatiyā phalaṁ.
Bhavābhave saṁsaranto,
mahābhogaṁ labhissasi;
Bhoge te ūnatā natthi,
buddhānussatiyā phalaṁ.
Kappasatasahassamhi,
okkākakulasambhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.
Asītikoṭiṁ chaḍḍetvā,
dāse kammakare bahū;
Gotamassa bhagavato,
sāsane pabbajissasi.
Ārādhayitvā sambuddhaṁ,
gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ;
Subhūti nāma nāmena,
hessati satthu sāvako.
Bhikkhusaṅghe nisīditvā,
dakkhiṇeyyaguṇamhi taṁ;
Tathāraṇavihāre ca,
dvīsu agge ṭhapessati’.
Idaṁ vatvāna sambuddho,
jalajuttamanāmako;
Nabhaṁ abbhuggamī vīro,
haṁsarājāva ambare.
Sāsito lokanāthena,
namassitvā tathāgataṁ;
Sadā bhāvemi mudito,
buddhānussatimuttamaṁ.
Tena kammena sukatena,
cetanāpaṇidhīhi ca;
Jahitvā mānusaṁ dehaṁ,
tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ.
Asītikkhattuṁ devindo,
devarajjamakārayiṁ;
Sahassakkhattuṁ rājā ca,
cakkavattī ahosahaṁ.
Padesarajjaṁ vipulaṁ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṁ;
Anubhomi susampattiṁ,
buddhānussatiyā phalaṁ.
Bhavābhave saṁsaranto,
mahābhogaṁ labhāmahaṁ;
Bhoge me ūnatā natthi,
buddhānussatiyā phalaṁ.
Satasahassito kappe,
yaṁ kammamakariṁ tadā;
Duggatiṁ nābhijānāmi,
buddhānussatiyā phalaṁ.
Paṭisambhidā catasso,
vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
kataṁ buddhassa sāsanaṁ”.
Itthaṁ sudaṁ āyasmā subhūti thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Subhūtittherassāpadānaṁ paṭhamaṁ.