sutta » kn » vv » Vimānavatthu
Purisavimāna
Mahārathavagga
13. Cūḷarathavimānavatthu
“Daḷhadhammā nisārassa,
dhanuṁ olubbha tiṭṭhasi;
Khattiyo nusi rājañño,
adu luddo vanecaro”ti.
“Assakādhipatissāhaṁ,
bhante putto vanecaro;
Nāmaṁ me bhikkhu te brūmi,
sujāto iti maṁ vidū.
Mige gavesamānohaṁ,
Ogāhanto brahāvanaṁ;
Migaṁ tañceva nāddakkhiṁ,
Tañca disvā ṭhito ahan”ti.
“Svāgataṁ te mahāpuñña,
atho te adurāgataṁ;
Etto udakamādāya,
pāde pakkhālayassu te.
Idampi pānīyaṁ sītaṁ,
ābhataṁ girigabbharā;
Rājaputta tato pitvā,
santhatasmiṁ upāvisā”ti.
“Kalyāṇī vata te vācā,
Savanīyā mahāmuni;
Nelā atthavatī vaggu,
Mantvā atthañca bhāsasi.
Kā te rati vane viharato,
Isinisabha vadehi puṭṭho;
Tava vacanapathaṁ nisāmayitvā,
Atthadhammapadaṁ samācaremase”ti.
“Ahiṁsā sabbapāṇīnaṁ,
kumāramhāka ruccati;
Theyyā ca aticārā ca,
majjapānā ca ārati.
Ārati samacariyā ca,
bāhusaccaṁ kataññutā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā,
dhammā ete pasaṁsiyāti.
Santike maraṇaṁ tuyhaṁ,
oraṁ māsehi pañcahi;
Rājaputta vijānāhi,
attānaṁ parimocayā”ti.
“Katamaṁ svāhaṁ janapadaṁ gantvā,
Kiṁ kammaṁ kiñca porisaṁ;
Kāya vā pana vijjāya,
Bhaveyyaṁ ajarāmaro”ti.
“Na vijjate so padeso,
kammaṁ vijjā ca porisaṁ;
Yattha gantvā bhave macco,
rājaputtājarāmaro.
Mahaddhanā mahābhogā,
raṭṭhavantopi khattiyā;
Pahūtadhanadhaññāse,
tepi no ajarāmarā.
Yadi te sutā andhakaveṇḍuputtā,
Sūrā vīrā vikkantappahārino;
Tepi āyukkhayaṁ pattā,
Viddhastā sassatīsamā.
Khattiyā brāhmaṇā vessā,
suddā caṇḍālapukkusā;
Ete caññe ca jātiyā,
tepi no ajarāmarā.
Ye mantaṁ parivattenti,
chaḷaṅgaṁ brahmacintitaṁ;
Ete caññe ca vijjāya,
tepi no ajarāmarā.
Isayo cāpi ye santā,
saññatattā tapassino;
Sarīraṁ tepi kālena,
vijahanti tapassino.
Bhāvitattāpi arahanto,
katakiccā anāsavā;
Nikkhipanti imaṁ dehaṁ,
puññapāpaparikkhayā”ti.
“Subhāsitā atthavatī,
gāthāyo te mahāmuni;
Nijjhattomhi subhaṭṭhena,
tvañca me saraṇaṁ bhavā”ti.
“Mā maṁ tvaṁ saraṇaṁ gaccha,
tameva saraṇaṁ vaja;
Sakyaputtaṁ mahāvīraṁ,
yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti.
“Katarasmiṁ so janapade,
satthā tumhāka mārisa;
Ahampi daṭṭhuṁ gacchissaṁ,
jinaṁ appaṭipuggalan”ti.
“Puratthimasmiṁ janapade,
okkākakulasambhavo;
Tatthāsi purisājañño,
so ca kho parinibbuto”ti.
“Sace hi buddho tiṭṭheyya,
Satthā tumhāka mārisa;
Yojanāni sahassāni,
Gaccheyyaṁ payirupāsituṁ.
Yato ca kho parinibbuto,
satthā tumhāka mārisa;
Nibbutampi mahāvīraṁ,
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.
Upemi saraṇaṁ buddhaṁ,
dhammañcāpi anuttaraṁ;
Saṅghañca naradevassa,
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.
Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ,
Loke adinnaṁ parivajjayāmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi,
Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti.
“Sahassaraṁsīva yathā mahappabho,
Disaṁ yathā bhāti nabhe anukkamaṁ;
Tathāpakāro tavāyaṁ mahāratho,
Samantato yojanasattamāyato.
Suvaṇṇapaṭṭehi samantamotthaṭo,
Urassa muttāhi maṇīhi cittito;
Lekhā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca,
Sobhenti veḷuriyamayā sunimmitā.
Sīsañcidaṁ veḷuriyassa nimmitaṁ,
Yugañcidaṁ lohitakāya cittitaṁ;
Yuttā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca,
Sobhanti assā ca ime manojavā.
So tiṭṭhasi hemarathe adhiṭṭhito,
Devānamindova sahassavāhano;
Pucchāmi tāhaṁ yasavanta kovidaṁ,
Kathaṁ tayā laddho ayaṁ uḷāro”ti.
“Sujāto nāmahaṁ bhante,
rājaputto pure ahuṁ;
Tvañca maṁ anukampāya,
saññamasmiṁ nivesayi.
Khīṇāyukañca maṁ ñatvā,
sarīraṁ pādāsi satthuno;
Imaṁ sujāta pūjehi,
taṁ te atthāya hehiti.
Tāhaṁ gandhehi mālehi,
pūjayitvā samuyyuto;
Pahāya mānusaṁ dehaṁ,
upapannomhi nandanaṁ.
Nandane ca vane ramme,
nānādijagaṇāyute;
Ramāmi naccagītehi,
accharāhi purakkhato”ti.
Cūḷarathavimānaṁ terasamaṁ.