Jātaka
Pañcakanipāta
Maṇikuṇḍalavagga
2. Sujātajātaka
“Kiṁ nu santaramānova,
lāyitvā haritaṁ tiṇaṁ;
Khāda khādāti lapasi,
gatasattaṁ jaraggavaṁ.
Na hi annena pānena,
mato goṇo samuṭṭhahe;
Tvañca tucchaṁ vilapasi,
yathā taṁ dummatī tathā”.
“Tatheva tiṭṭhati sīsaṁ,
hatthapādā ca vāladhi;
Sotā tatheva tiṭṭhanti,
maññe goṇo samuṭṭhahe.
Nevayyakassa sīsañca,
hatthapādā ca dissare;
Rudaṁ mattikathūpasmiṁ,
nanu tvaññeva dummati”.
“Ādittaṁ vata maṁ santaṁ,
ghatasittaṁva pāvakaṁ;
Vārinā viya osiñcaṁ,
sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.
Abbahī vata me sallaṁ,
yamāsi hadayassitaṁ;
Yo me sokaparetassa,
pitusokaṁ apānudi.
Sohaṁ abbūḷhasallosmi,
vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi,
tava sutvāna māṇava.
Evaṁ karonti sappaññā,
ye honti anukampakā;
Vinivattenti sokamhā,
sujāto pitaraṁ yathā”ti.
Sujātajātakaṁ dutiyaṁ.