Jātaka
Sattakanipāta
Gandhāravagga
10. Kummāsapiṇḍijātaka
“Na kiratthi anomadassisu,
Pāricariyā buddhesu appikā;
Sukkhāya aloṇikāya ca,
Passaphalaṁ kummāsapiṇḍiyā.
Hatthigavassā cime bahū,
Dhanadhaññaṁ pathavī ca kevalā;
Nāriyo cimā accharūpamā,
Passa phalaṁ kummāsapiṇḍiyā”.
“Abhikkhaṇaṁ rājakuñjara,
Gāthā bhāsasi kosalādhipa;
Pucchāmi taṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Bāḷhaṁ pītimano pabhāsasi”.
“Imasmiññeva nagare,
kule aññatare ahuṁ;
Parakammakaro āsiṁ,
bhatako sīlasaṁvuto.
Kammāya nikkhamantohaṁ,
caturo samaṇeddasaṁ;
Ācārasīlasampanne,
sītibhūte anāsave.
Tesu cittaṁ pasādetvā,
nisīdetvā paṇṇasanthate;
Adaṁ buddhāna kummāsaṁ,
pasanno sehi pāṇibhi.
Tassa kammassa kusalassa,
idaṁ me edisaṁ phalaṁ;
Anubhomi idaṁ rajjaṁ,
phītaṁ dharaṇimuttamaṁ”.
“Dadaṁ bhuñja mā ca pamādo,
Cakkaṁ vattaya kosalādhipa;
Mā rāja adhammiko ahu,
Dhammaṁ pālaya kosalādhipa”.
“Sohaṁ tadeva punappunaṁ,
Vaṭumaṁ ācarissāmi sobhane;
Ariyācaritaṁ sukosale,
Arahanto me manāpāva passituṁ.
Devī viya accharūpamā,
Majjhe nārigaṇassa sobhasi;
Kiṁ kammamakāsi bhaddakaṁ,
Kenāsi vaṇṇavatī sukosale”.
“Ambaṭṭhakulassa khattiya,
Dāsyāhaṁ parapesiyā ahuṁ;
Saññatā ca dhammajīvinī,
Sīlavatī ca apāpadassanā.
Uddhaṭabhattaṁ ahaṁ tadā,
Caramānassa adāsi bhikkhuno;
Vittā sumanā sayaṁ ahaṁ,
Tassa kammassa phalaṁ mamedisan”ti.
Kummāsapiṇḍijātakaṁ dasamaṁ.