Jātaka
Aṭṭhakanipāta
Kaccānivagga
2. Aṭṭhasaddajātaka
“Idaṁ pure ninnamāhu,
bahumacchaṁ mahodakaṁ;
Āvāso bakarājassa,
pettikaṁ bhavanaṁ mama;
Tyajja bhekena yāpema,
okaṁ na vijahāmase”.
“Ko dutiyaṁ asīlissa,
bandharassakkhi bhecchati;
Ko me putte kulāvakaṁ,
mañca sotthiṁ karissati”.
“Sabbā parikkhayā pheggu,
yāva tassā gatī ahu;
Khīṇabhakkho mahārāja,
sāre na ramatī ghuṇo”.
“Sā nūnāhaṁ ito gantvā,
rañño muttā nivesanā;
Attānaṁ ramayissāmi,
dumasākhaniketinī”.
“So nūnāhaṁ ito gantvā,
rañño mutto nivesanā;
Aggodakāni pissāmi,
yūthassa purato vajaṁ”.
“Taṁ maṁ kāmehi sammattaṁ,
rattaṁ kāmesu mucchitaṁ;
Ānayī bharato luddo,
bāhiko bhaddamatthu te”.
“Andhakāratimisāyaṁ,
tuṅge uparipabbate;
Sā maṁ saṇhena mudunā,
mā pādaṁ khali yasmani”.
“Asaṁsayaṁ jātikhayantadassī,
Na gabbhaseyyaṁ punarāvajissaṁ;
Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā,
Khīṇo me saṁsāro punabbhavāyā”ti.
Aṭṭhasaddajātakaṁ dutiyaṁ.