Jātaka
Navakanipāta
Gijjhavagga
7. Lomasakassapajātaka
“Assa indasamo rāja,
accantaṁ ajarāmaro;
Sace tvaṁ yaññaṁ yājeyya,
isiṁ lomasakassapaṁ”.
“Sasamuddapariyāyaṁ,
mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ;
Na icche saha nindāya,
evaṁ seyya vijānahi.
Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ,
dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena,
adhammacaraṇena vā.
Api ce pattamādāya,
anagāro paribbaje;
Sāyeva jīvikā seyyo,
yā cādhammena esanā.
Api ce pattamādāya,
anagāro paribbaje;
Aññaṁ ahiṁsayaṁ loke,
api rajjena taṁ varaṁ”.
“Balaṁ cando balaṁ suriyo,
balaṁ samaṇabrāhmaṇā;
Balaṁ velā samuddassa,
balātibalamitthiyo.
Yathā uggatapaṁ santaṁ,
isiṁ lomasakassapaṁ;
Pitu atthā candavatī,
vājapeyyaṁ ayājayi”.
“Taṁ lobhapakataṁ kammaṁ,
Kaṭukaṁ kāmahetukaṁ;
Tassa mūlaṁ gavesissaṁ,
Checchaṁ rāgaṁ sabandhanaṁ.
Dhiratthu kāme subahūpi loke,
Tapova seyyo kāmaguṇehi rāja;
Tapo karissāmi pahāya kāme,
Taveva raṭṭhaṁ candavatī ca hotū”ti.
Lomasakassapajātakaṁ sattamaṁ.