Jātaka
Dasakanipāta
Catudvāravagga
7. Nigrodhajātaka
“Na vāhametaṁ jānāmi,
ko vāyaṁ kassa vāti vā;
Yathā sākho cari evaṁ,
nigrodha kinti maññasi.
Tato galavinītena,
purisā nīhariṁsu maṁ;
Datvā mukhapahārāni,
sākhassa vacanaṅkarā.
Etādisaṁ dummatinā,
akataññuna dubbhinā;
Kataṁ anariyaṁ sākhena,
sakhinā te janādhipa”.
“Na vāhametaṁ jānāmi,
napi me koci saṁsati;
Yaṁ me tvaṁ samma akkhāsi,
sākhena kāraṇaṁ kataṁ.
Sakhīnaṁ sājīvakaro,
mama sākhassa cūbhayaṁ;
Tvaṁ nosissariyaṁ dātā,
manussesu mahantataṁ;
Tayāmā labbhitā iddhī,
ettha me natthi saṁsayo.
Yathāpi bījamaggimhi,
ḍayhati na virūhati;
Evaṁ kataṁ asappurise,
nassati na virūhati.
Kataññumhi ca posamhi,
Sīlavante ariyavuttine;
Sukhette viya bījāni,
Kataṁ tamhi na nassati”.
“Imaṁ jammaṁ nekatikaṁ,
asappurisacintakaṁ;
Hanantu sākhaṁ sattīhi,
nāssa icchāmi jīvitaṁ”.
“Khamatassa mahārāja,
Pāṇā na paṭiānayā;
Khama deva asappurisassa,
Nāssa icchāmahaṁ vadhaṁ”.
“Nigrodhameva seveyya,
na sākhamupasaṁvase;
Nigrodhasmiṁ mataṁ seyyo,
yañce sākhasmi jīvitan”ti.
Nigrodhajātakaṁ sattamaṁ.