Jātaka
Dvādasakanipāta
Cūḷakuṇālavagga
4. Kāmajātaka
“Kāmaṁ kāmayamānassa,
tassa ce taṁ samijjhati;
Addhā pītimano hoti,
laddhā macco yadicchati.
Kāmaṁ kāmayamānassa,
tassa ce taṁ samijjhati;
Tato naṁ aparaṁ kāme,
ghamme taṇhaṁva vindati.
Gavaṁva siṅgino siṅgaṁ,
vaḍḍhamānassa vaḍḍhati;
Evaṁ mandassa posassa,
bālassa avijānato;
Bhiyyo taṇhā pipāsā ca,
vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.
Pathabyā sāliyavakaṁ,
gavāssaṁ dāsaporisaṁ;
Datvā ca nālamekassa,
iti vidvā samaṁ care.
Rājā pasayha pathaviṁ vijitvā,
Sasāgarantaṁ mahimāvasanto;
Oraṁ samuddassa atittarūpo,
Pāraṁ samuddassapi patthayetha.
Yāva anussaraṁ kāme,
Manasā titti nājjhagā;
Tato nivattā paṭikkamma disvā,
Te ve sutittā ye paññāya tittā.
Paññāya tittinaṁ seṭṭhaṁ,
na so kāmehi tappati;
Paññāya tittaṁ purisaṁ,
taṇhā na kurute vasaṁ.
Apacinetheva kāmānaṁ,
appicchassa alolupo;
Samuddamatto puriso,
na so kāmehi tappati.
Rathakārova cammassa,
parikantaṁ upāhanaṁ;
Yaṁ yaṁ cajati kāmānaṁ,
taṁ taṁ sampajjate sukhaṁ;
Sabbañce sukhamiccheyya,
sabbe kāme pariccaje”.
“Aṭṭha te bhāsitā gāthā,
sabbā honti sahassiyo;
Paṭigaṇha mahābrahme,
sādhetaṁ tava bhāsitaṁ”.
“Na me attho sahassehi,
satehi nahutehi vā;
Pacchimaṁ bhāsato gāthaṁ,
kāme me na rato mano”.
“Bhadrako vatāyaṁ māṇavako,
Sabbalokavidū muni;
Yo imaṁ taṇhaṁ dukkhajananiṁ,
Parijānāti paṇḍito”ti.
Kāmajātakaṁ catutthaṁ.