Petavatthu
Uragavagga
7. Sattaputtakhādapetivatthu
“Naggā dubbaṇṇarūpāsi,
duggandhā pūti vāyasi;
Makkhikāhi parikiṇṇā,
kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti.
“Ahaṁ bhadante petīmhi,
duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṁ karitvāna,
petalokaṁ ito gatā.
Kālena satta puttāni,
sāyaṁ satta punāpare;
Vijāyitvāna khādāmi,
tepi nā honti me alaṁ.
Pariḍayhati dhūmāyati,
khudāya hadayaṁ mama;
Nibbutiṁ nādhigacchāmi,
aggidaḍḍhāva ātape”ti.
“Kiṁ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṁ kataṁ;
Kissa kammavipākena,
puttamaṁsāni khādasī”ti.
“Ahū mayhaṁ duve puttā,
ubho sampattayobbanā;
Sāhaṁ puttabalūpetā,
sāmikaṁ atimaññisaṁ.
Tato me sāmiko kuddho,
sapatiṁ mayhamānayi;
Sā ca gabbhaṁ alabhittha,
tassā pāpaṁ acetayiṁ.
Sāhaṁ paduṭṭhamanasā,
akariṁ gabbhapātanaṁ;
Tassā temāsiko gabbho,
pūtilohitako pati.
Tadassā mātā kupitā,
mayhaṁ ñātī samānayi;
Sapathañca maṁ kāresi,
paribhāsāpayī ca maṁ.
Sāhaṁ ghorañca sapathaṁ,
musāvādaṁ abhāsisaṁ;
‘Puttamaṁsāni khādāmi,
sace taṁ pakataṁ mayā’.
Tassa kammassa vipākena,
musāvādassa cūbhayaṁ;
Puttamaṁsāni khādāmi,
pubbalohitamakkhitā”ti.
Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṁ.