Petavatthu
Ubbarivagga
7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu
“Naggo dubbaṇṇarūposi,
kiso dhamanisanthato;
Upphāsuliko kisiko,
ko nu tvamasi mārisa”.
“Ahaṁ bhadante petomhi,
duggato yamalokiko;
Pāpakammaṁ karitvāna,
petalokaṁ ito gato”.
“Kiṁ nu kāyena vācāya,
manasā dukkaṭaṁ kataṁ;
Kissa kammavipākena,
petalokaṁ ito gato”.
“Nagaraṁ atthi paṇṇānaṁ,
erakacchanti vissutaṁ;
Tattha seṭṭhi pure āsiṁ,
dhanapāloti maṁ vidū.
Asīti sakaṭavāhānaṁ,
hiraññassa ahosi me;
Pahūtaṁ me jātarūpaṁ,
muttā veḷuriyā bahū.
Tāva mahaddhanassāpi,
na me dātuṁ piyaṁ ahu;
Pidahitvā dvāraṁ bhuñjiṁ,
mā maṁ yācanakāddasuṁ.
Assaddho maccharī cāsiṁ,
kadariyo paribhāsako;
Dadantānaṁ karontānaṁ,
vārayissaṁ bahū jane.
Vipāko natthi dānassa,
saṁyamassa kuto phalaṁ;
Pokkharaññodapānāni,
ārāmāni ca ropite;
Papāyo ca vināsesiṁ,
dugge saṅkamanāni ca.
Svāhaṁ akatakalyāṇo,
katapāpo tato cuto;
Upapanno pettivisayaṁ,
khuppipāsasamappito.
Pañcapaṇṇāsavassāni,
yato kālaṅkato ahaṁ;
Nābhijānāmi bhuttaṁ vā,
pītaṁ vā pana pāniyaṁ.
Yo saṁyamo so vināso,
yo vināso so saṁyamo;
Petā hi kira jānanti,
yo saṁyamo so vināso.
Ahaṁ pure saṁyamissaṁ,
nādāsiṁ bahuke dhane;
Santesu deyyadhammesu,
dīpaṁ nākāsimattano;
Svāhaṁ pacchānutappāmi,
attakammaphalūpago.
Uddhaṁ catūhi māsehi,
kālaṅkiriyā bhavissati;
Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ,
nirayaṁ papatissahaṁ.
Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ,
vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ;
Ayopākārapariyantaṁ,
ayasā paṭikujjitaṁ.
Tassa ayomayā bhūmi,
jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṁ,
pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ,
Dukkhaṁ vedissa vedanaṁ;
Phalaṁ pāpassa kammassa,
Tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.
Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo,
yāvantettha samāgatā;
Mākattha pāpakaṁ kammaṁ,
āvi vā yadi vā raho.
Sace taṁ pāpakaṁ kammaṁ,
karissatha karotha vā;
Na vo dukkhā pamutyatthi,
uppaccāpi palāyataṁ.
Matteyyā hotha petteyyā,
kule jeṭṭhāpacāyikā;
Sāmaññā hotha brahmaññā,
evaṁ saggaṁ gamissathā”ti.
Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṁ.