Petavatthu
Ubbarivagga
11. Suttapetavatthu
“Ahaṁ pure pabbajitassa bhikkhuno,
Suttaṁ adāsiṁ upasaṅkamma yācitā;
Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati,
Bahukā ca me uppajjare vatthakoṭiyo.
Pupphābhikiṇṇaṁ ramitaṁ vimānaṁ,
Anekacittaṁ naranārisevitaṁ;
Sāhaṁ bhuñjāmi ca pārupāmi ca,
Pahūtavittā na ca tāva khīyati.
Tasseva kammassa vipākamanvayā,
Sukhañca sātañca idhūpalabbhati;
Sāhaṁ gantvā punadeva mānusaṁ,
Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti.
“Satta tuvaṁ vassasatā idhāgatā,
Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṁ bhavissasi;
Sabbeva te kālakatā ca ñātakā,
Kiṁ tattha gantvāna ito karissasī”ti.
“Satteva vassāni idhāgatāya me,
Dibbañca sukhañca samappitāya;
Sāhaṁ gantvāna punadeva mānusaṁ,
Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti.
So taṁ gahetvāna pasayha bāhāyaṁ,
Paccānayitvāna theriṁ sudubbalaṁ;
“Vajjesi aññampi janaṁ idhāgataṁ,
‘Karotha puññāni sukhūpalabbhati’.
Diṭṭhā mayā akatena sādhunā,
Petā vihaññanti tatheva manussā;
Kammañca katvā sukhavedanīyaṁ,
Devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā”ti.
Suttapetavatthu ekādasamaṁ.