Petavatthu
Mahāvagga
6. Kumārapetavatthu
“Sāvatthi nāma nagaraṁ,
himavantassa passato;
Tattha āsuṁ dve kumārā,
rājaputtāti me sutaṁ.
Sammattā rajanīyesu,
kāmassādābhinandino;
Paccuppannasukhe giddhā,
na te passiṁsunāgataṁ.
Te cutā ca manussattā,
paralokaṁ ito gatā;
Tedha ghosentyadissantā,
pubbe dukkaṭamattano.
Bahūsu vata santesu,
deyyadhamme upaṭṭhite;
Nāsakkhimhā ca attānaṁ,
parittaṁ kātuṁ sukhāvahaṁ.
Kiṁ tato pāpakaṁ assa,
yaṁ no rājakulā cutā;
Upapannā pettivisayaṁ,
khuppipāsasamappitā.
Sāmino idha hutvāna,
honti asāmino tahiṁ;
Bhamanti khuppipāsāya,
manussā unnatonatā.
Etamādīnavaṁ ñatvā,
issaramadasambhavaṁ;
Pahāya issaramadaṁ,
bhave saggagato naro;
Kāyassa bhedā sappañño,
saggaṁ so upapajjatī”ti.
Kumārapetavatthu chaṭṭhaṁ.