sutta » kn » vv » Vimānavatthu
Itthivimāna
Pāricchattakavagga
6. Daddallavimānavatthu
“Daddallamānā vaṇṇena,
yasasā ca yasassinī;
Sabbe deve tāvatiṁse,
vaṇṇena atirocasi.
Dassanaṁ nābhijānāmi,
idaṁ paṭhamadassanaṁ;
Kasmā kāyā nu āgamma,
nāmena bhāsase maman”ti.
“Ahaṁ bhadde subhaddāsiṁ,
pubbe mānusake bhave;
Sahabhariyā ca te āsiṁ,
bhaginī ca kaniṭṭhikā.
Sā ahaṁ kāyassa bhedā,
vippamuttā tato cutā;
Nimmānaratīnaṁ devānaṁ,
upapannā sahabyatan”ti.
“Pahūtakatakalyāṇā,
te deve yanti pāṇino;
Yesaṁ tvaṁ kittayissasi,
subhadde jātimattano.
Atha tvaṁ kena vaṇṇena,
kena vā anusāsitā;
Kīdiseneva dānena,
subbatena yasassinī.
Yasaṁ etādisaṁ pattā,
visesaṁ vipulamajjhagā;
Devate pucchitācikkha,
kissa kammassidaṁ phalan”ti.
“Aṭṭheva piṇḍapātāni,
yaṁ dānaṁ adadaṁ pure;
Dakkhiṇeyyassa saṅghassa,
pasannā sehi pāṇibhi.
Tena metādiso vaṇṇo,
…pe…
vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.
“Ahaṁ tayā bahutare bhikkhū,
Saññate brahmacārayo;
Tappesiṁ annapānena,
Pasannā sehi pāṇibhi.
Tayā bahutaraṁ datvā,
hīnakāyūpagā ahaṁ;
Kathaṁ tvaṁ appataraṁ datvā,
visesaṁ vipulamajjhagā;
Devate pucchitācikkha,
kissa kammassidaṁ phalan”ti.
“Manobhāvanīyo bhikkhu,
sandiṭṭho me pure ahu;
Tāhaṁ bhattena nimantesiṁ,
revataṁ attanaṭṭhamaṁ.
So me atthapurekkhāro,
anukampāya revato;
Saṅghe dehīti maṁvoca,
tassāhaṁ vacanaṁ kariṁ.
Sā dakkhiṇā saṅghagatā,
appameyye patiṭṭhitā;
Puggalesu tayā dinnaṁ,
na taṁ tava mahapphalan”ti.
“Idānevāhaṁ jānāmi,
saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ;
Sāhaṁ gantvā manussattaṁ,
vadaññū vītamaccharā;
Saṅghe dānāni dassāmi,
appamattā punappunan”ti.
“Kā esā devatā bhadde,
tayā mantayate saha;
Sabbe deve tāvatiṁse,
vaṇṇena atirocatī”ti.
“Manussabhūtā devinda,
pubbe mānusake bhave;
Sahabhariyā ca me āsi,
bhaginī ca kaniṭṭhikā;
Saṅghe dānāni datvāna,
katapuññā virocatī”ti.
“Dhammena pubbe bhaginī,
tayā bhadde virocati;
Yaṁ saṅghamhi appameyye,
patiṭṭhāpesi dakkhiṇaṁ”.
“Pucchito hi mayā buddho,
gijjhakūṭamhi pabbate;
Vipākaṁ saṁvibhāgassa,
yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.
Yajamānānaṁ manussānaṁ,
puññapekkhāna pāṇinaṁ;
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ,
yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.
Taṁ me buddho viyākāsi,
jānaṁ kammaphalaṁ sakaṁ;
Vipākaṁ saṁvibhāgassa,
yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.
Cattāro ca paṭipannā,
cattāro ca phale ṭhitā;
Esa saṅgho ujubhūto,
paññāsīlasamāhito.
Yajamānānaṁ manussānaṁ,
puññapekkhāna pāṇinaṁ;
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ,
saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ.
Eso hi saṅgho vipulo mahaggato,
Esappameyyo udadhīva sāgaro;
Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā,
Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.
Tesaṁ sudinnaṁ suhutaṁ suyiṭṭhaṁ,
Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṁ;
Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā,
Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.
Etādisaṁ yaññamanussarantā,
Ye vedajātā vicaranti loke;
Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ,
Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.
Daddallavimānaṁ chaṭṭhaṁ.